Šovasar virknē likumdošanas iniciatīvu par Krievijas iedzīvotāju izglītību, šķiet, neviens nav pamanījis, iespējams, vissvarīgāko – skolas un augstskolas faktiski ir padarītas atkarīgas no militārpersonu reģistrācijas un iesaukšanas birojiem (kara komisariātiem), vervējot jauniešus karam. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada vēstures zinātņu kandidāts, Jadrinceva Sibīrijas Brīvo mākslu un zinātņu universitātes rektors Sergejs Černišovs
Kamēr sajūsminātā sabiedrība apsprieda OBŽ (izdzīvošanas pamatu mācība) stundu jauno nosaukumu (kas turpmāk būs “Dzimtenes drošības un aizsardzības” nodarbības – gan nav precizēts, no kā) vai jaunās vēstures mācību grāmatas bez “Kijivas Krievzemes”, toties ar “SMO” (speciālo militāro operāciju), Krievijas Valsts dome virzās tieši uz patiešām svarīga likumprojekta – par grozījumiem Krievijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – pieņemšanu.
Šīs izmaiņas, kurām jāstājas spēkā tieši līdz rudens iesaukuma sākumam, krasi pastiprinās sodu organizācijām par militārās reģistrācijas noteikumu pārkāpumiem. Bet, kāds tam sakars ar skolām?
Atestāts par militāro briedumu
Fakts ir tāds, ka pavēsti uz armiju (un mūsu laikā ar lielu varbūtību tas būs arī uzaicinājums uz karu, no kura gandrīz neiespējami atteikties) saskaņā ar Krievijas federālo likumu “Par militāro pienākumu un militāro dienestu” var izsniegt ne tikai militārie komisāri militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojos, bet arī vadītāji vai “citi, kas atbildīgi par militārās reģistrācijas darbu” darba vai mācību vietā. Ar “darbu” – tas ir skaidrs. Cilvēkam, kurš par darba vietu izvēlas jebkuru no valsts atkarīgu institūciju, jāsaprot, ka viņam šajā gadījumā pieaug līdz absolūtam riskam tikt nodotam militārā komisāra gādīgās rokās. Izglītība ir cits jautājums. Krievijā aptuveni 95% izglītības ir valsts vai pašvaldības, un nav daudz, no kā izvēlēties.
Militārie komisariāti jau sen izmanto skolas, koledžas un augstskolas kā savas filiāles – valsts atkarīgie direktori un rektori, kā likums, neiebilst. Kad 2023. gada pavasarī Krievijā tika atcelta “izglītības cenzs” militārā dienesta līguma noslēgšanai (iepriekš bija nepieciešama koledža vai augstskola, tagad potenciālajam jauniesauktajam pietiek ar 11 izglītības klasēm), skolas, koledžas un universitātes burtiski pārpludināja militārie komisariāti ar ažiotāžu par sūtīšanu karā.
Šajās sanāksmēs vidusskolēni un studenti tika sadzīti, kā saka, “brīvprātīgi-piespiedu kārtā”. Izglītības iestādes stingri pieprasīja, lai izglītības iestāžu tīmekļa vietnēs tiktu ievietoti “kampaņas materiāli par stāšanos militārajā dienestā saskaņā ar līgumu”. Protams, ar pienākumu ziņot par ievietošanu. No reģioniem nāca ziņas, ka pavēstes studentiem tēvišķā veidā nodevuši dekāni un katedru vadītāji, kopā ar koledžas vai augstskolas beigšanas diplomus.
Tas viss apstiprina vienkāršu tēzi: arī iepriekš izglītības iestādes īpaši nepretojās jebkādām vietējo militāro komisāru iniciatīvām. Taču līdz šim vēl nav iestrādāta nepieciešamā likumdošanas bāze – pietiekama, lai pārliecinātu šaubīgos. Tagad tieši šāda likumdošanas bāze parādīsies Krievijā.
Rektori un rekruti
Administratīvo pārkāpumu kodekss tagad tiks papildināts ar 19.38 pantu, kas ievieš atbildību organizācijām par to, ka šī organizācija nav nodevusi pilsonim pavēsti un nav nodrošinājusi viņa ierašanos savākšanas punktā vai militārajā vienībā mobilizācijai. Sods ir līdz 500 tūkstošiem rubļu organizācijai un līdz 80 tūkstošiem juridiskai personai.
Turklāt būs bargāks 21. panta 2. punktā paredzētais sods par pilsoņu neinformēšanu par kara komisariātu pavēstēm, kā arī 21. panta 4. punktā paredzētais sods par informācijas par pilsoņiem nesniegšanu vai savlaicīgu nesniegšanu. Ja agrāk saskaņā ar šiem pantiem sodi amatpersonām nepārsniedza 5000 rubļu, tad tagad organizācijām draud sankcijas līdz 400 000 rubļu.
Zīmīgi, ka gan esošie, gan jaunais 19.38.pants ir pašu militāro reģistrācijas un iesaukšanas dienestu žēlastībā. Tas ir, lai nopelnītu sodu, pat tiesa vai banāls policists nav vajadzīgs – organizācijas sodīs paši militārie komisariāti. Divi vienā: viņi pavēl, viņi arī soda.
Kā tas notiks praksē, ir skaidrs ikvienam, kurš kaut nedaudz saprot, kā funkcionē krievu skola vai augstskola. Direktors vai rektors, kurš ir atkarīgs no budžeta subsīdijām, pašvaldību labās gribas, kurš vēlas nopelnīt komfortablu pensiju, kurš nevēlas problēmas ar kādu uniformā tērptu un tā tālāk (saraksts ir bezgalīgs), un kas zina jaunos drakoniskos sodus, izpildīs jebkuru militārā biedra pavēli. Vajag iesaukt 10 cilvēkus? Lūdzu. 100 cilvēkus? Protams, nav problēmu.
Diez vai augstie sodi attaisno izglītības iestāžu vadītājus. Jā, ne par to ir runa. Izrādās, ka kopš rudens skolēniem, kas vecāki par 18 gadiem, uzturēties Krievijas izglītības iestādēs ir fiziski nedroši. Jo nav garantijas, ka tavs direktors, kurš 1.septembrī tev draudzīgi uzsit pa plecu, tevi ar tādu pašu entuziasmu neaizlaidīs armijā.
Šķiet, ka morālās izvēles mokas nekad nav bijušas tik vienkāršas. Agrāk varēja teikt: nu, šis direktors tikai sargā savu komandu, tāpēc uz fasādes zib burti Z, dažreiz parādās plakāti ar aicinājumu parakstīt militāru līgumu, un dažreiz tur tiek izsaukti militārie komisāri uz lekcijām vai studentus izrotā militārajā formā. Tagad viss ir daudz vienkāršāk: izņemot nosaukto, dažreiz šie direktori sūtīs studentus karā.
Viņi to ne speciāli, viņi tikai sargā savu vietu zem saules.
