Vieni no neparastākajiem ārpolitikas notikumiem pagājušajā nedēļā saistīti ar Ķīnu. Pirmais neprasa plašākus skaidrojumus, jo attēlā redzams, ka sarunu laikā ar Lavrovu, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sēdēja galda galā nevis pretī, kā tas ir ierasts tikšanās laikā ar kādas citas valsts ārlietu ministru.
Kā arī otrs notikums – Pekinas Universitātes profesora Fen Jujuna, Krievijas pētījumu vadītāja aizvakar publicētais raksts The Economist. Eksperti jau joko par brīnumu, ka profesors joprojām atrodas brīvībā, lai gan Ķīnā, īpaši aktivitātēs Rietumu presē, netiek pieļautas novirzes no partijas kursa
Pekinas Universitātes profesors Fen Jujuns atgādina, ka Krievijas un Ukrainas karš norisinās jau 11. gadu, no kuriem trešais gads ir pilna mēroga fāzē. Karš ir skaidra ūdensšķirtne pēc aukstā kara, kam būs dziļa un globāla ietekme uz pasauli. Cīņas drīz nebeigsies, taču Jujuns nosauca četrus argumentus Krievijas sakāvei:
-ukraiņu pretestības un nacionālās vienotības līmenis;
-Rietumvalstu starptautiskais atbalsts Ukrainai;
-PSRS mantojums Krievijas armijā, kas ietekmē visu, sākot no komandēšanas līdz sakariem un izlūkošanai;
-Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam sniegtās informācijas sagrozīšana.
Visi šie faktori, pēc ķīniešu profesora domām, padara Krievijas galīgo sakāvi neizbēgamu. Tā pametīs visas okupētās Ukrainas teritorijas, tostarp Krimu. Kodoliespējas nevar garantēt panākumus. ASV savulaik izstājās no Korejas, Vjetnamas un Afganistānas, neskatoties uz kodolieročiem.
Karš Ukrainai izmaksā ļoti dārgi, taču tautas spēks un vienotība iznīcināja mītu par Krievijas neuzvaramību.
“Ukraina joprojām var piecelties no pelniem, kad karš būs beidzies, tā var cerēt uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO,” uzsver Fen Jujuns.
Tajā pašā laikā politiskie riski Krievijā ir ļoti augsti. Vladimirs Putins tika ievēlēts atkārtoti, taču viņam draud visi iespējamie melnā gulbja notikumi. Bijušās PSRS dalībvalstis sāk distancēties no Maskavas, un Eiropa, gluži pretēji, saprata Kremļa draudus visai starptautiskajai kārtībai.
Iespējams, ka izmaiņas piedzīvos arī ANO Drošības padome, jo pašreizējā stāvoklī tā nereti nefunkcionē. Japāna un Vācija var pievienoties Drošības padomei, un pašreizējās piecas dalībvalstis var zaudēt veto tiesības.
Ķīna neatbalstīja sankcijas pret Krieviju, taču tā nevar tās sistemātiski pārkāpt. Autors arī apgalvo, ka Pekina iestājas par miermīlīgu “konflikta” risinājumu. Šī vēlme parāda atšķirību Krievijas un Ķīnas pieejās un atšķirību starp abām valstīm.
Autors nosauc zemas “korejas scenārija” izredzes Ukrainai. Krievija ir gatava saasināt karu un turpina apšaudīt kritisko infrastruktūru un pilsētas. Ja karš iesaldēsies, tad Krievija varēs paņemt pauzi, lai pēc atelpas sāktu jaunus karus. Pasaulei draudēs vēl lielākas briesmas, tāpēc šī varbūtība ir maza.
