Tjahinkas ciems Hersonas apgabalā ir karstākais punkts Dņepras labajā krastā. Šajā mazajā, apšaudes nomocītajā, ciematā gājuši bojā jau divi desmiti cilvēku, taču pat mirušos apglabāt nav viegli, jo notiek kapsētas apšaudes, nodedzināti kapi un krusti.
Tjahinkas ciems ir viens no visvairāk apšaudītajiem Hersonas reģionā. Nikolajs Jacenko ir vietējās militārās administrācijas vadītājs, viņš šeit vada, palīdz, uzskaita uzlidojumus.
“Ir gadījies tā, ka dienā bija 120 uzlidojumi,” stāsta Nikolajs Jacenko.
Ciematā joprojām dzīvo vairāk nekā 250 cilvēku, taču uz ielas viņus nevar satikt – viņi slēpjas. Šeit ir daudz pamestu dzīvnieku, tostarp kazas. Palikušie stāsta, ka uztraucas ne tikai par sevi, bet arī par ukraiņu aizsargiem.
Nikolajs Jacenko pastāsta arī par vietējo kapsētu, jo okupanti nedod mieru pat mirušajiem – te nepārtraukti ir skaļi.
Šeit ir arī svaigi kapi – tukša bedre cilvēkam, kurš gāja bojā iepriekšējā dienā. Apgabala prokuratūra publiskojusi viņa līķa fotogrāfiju. Nikolajs saka, ka bijis labs cilvēks, strādājis graudkopībā.
“Mierīgi apbedīt cilvēku neļauj, visa kapsēta tiek apšaudīta” saka Nikolajs Jacenko.
Kapsēta ir izdegusi – šeit apšaudīja apbedījumus un dedzināja krustus. Netālu atrodas nopostīta baznīca, dievkalpojumi šeit nenotiek, bet ne tikai tāpēc, ka artilērijas šāviņi lido virs galvas. Militārās pārvaldes priekšnieks pastāsta, ka uz fronti devies šī ciema priesteris.
“Kļūstot par parastu karavīru. Viņš devās uz fronti un aizstāv ar ieročiem rokās,” stāsta Nikolajs Jacenko.
Netālu esošajā kaimiņu ciemā dzīvo tikai pieaugušie, bērni no šejienes tika izvesti. Okupanti te iznīcināja saules stacijas un dzīvojamās ēkas. Sāpīgākie uzbrukumi bijuši divām vietējām skolām – okupanti pret tām netaupīja aviobumbas.
Hersonas apgabala ciematos, kas atrodas tālāk no frontes līnijas, ir bērni. Šeit viņi sapņo atsākt mācības un dzīvot mierīgu dzīvi.
