Par konkursa “Mis Japāna 2024” uzvarētāju kļuva Ukrainas pilsētā Ternopilā dzimusī Karolīna Siino. Viņa kļuva ne tikai par pirmo ārpus Japānas dzimušo konkursa uzvarētāju, bet arī par vecāko (26 gadi).
Saņemot uzvarētājas kroni, Karolīna, no prieka raudādama, teicamā japāņu valodā teica, ka viss notiekošais ir “kā sapnis”.
“Kopš brīža, kad izdzirdēju savu vārdu, es neesmu pārstājusi raudāt. Man bija jāpārvar šķēršļi, kad mani nepieņēma kā japānieti, tāpēc esmu pateicīga par to, ka šajā konkursā tiku atzīta par japānieti,” viņa dalījās ar publiku.
Karolīna dzimusi Ternopilā 1998. gadā visparastākajā ukraiņu ģimenē. Bet tad viņas māte apprecējās ar japāņu vīrieti, un viņi pārcēlās uz Nagoju, kad meitenei bija tikai pieci gadi. Viņa ātri iemācījās runāt savas jaunās valsts valodā, justies kā japāniete “gan sarunās, gan domās”, taču, pieaugot, viņa ar nožēlu sāka pamanīt, ka visi redz: viņa izskatījās savādāk nekā vietējās meitenes.
Karolīna pieteicās konkursam Mis Japāna pēc tam, kad 2022. gadā kļuva par valsts pilsoni. Pēc viņas teiktā, viņa to darīja, lai “veidotu sabiedrību, kurā cilvēki netiktu vērtēti pēc izskata”.
Lai kā arī būtu, fakts, ka Karolīna ir pirmā nejapāniete, kas kļuvusi par Japānas japāņu mis, ir pielējis eļļu diskusijām par to, ko īsti nozīmē būt japānietei.
Lai gan daži apgalvoja, ka viņas uzvara ir “laika zīme”, citi bija pārliecināti, ka Japānas mis vajadzētu izskatīties savādāk.
Kad 2015. gadā Ariana Majamoto, kuras māte bija japāniete un tēvs afroamerikānis, kļuva par Japānas pārstāvi konkursā Mis Visums, arī tas izraisīja pretrunīgu reakciju sociālo mediju lietotāju vidū. 20 gadus vecā Ariana saņēma ne vien tūkstošiem apsveikumu, bet arī daudz kritikas no tiem, kuri uzskatīja, ka viņa “nav pietiekami japāniete”.
Taču Karolīnas Šiino, neskatoties uz izcilajām valodas un kultūras zināšanām, vēnās neplūst neviena japāņu asiņu lāse. Vienā no ierakstiem sociālajā tīklā X viņai tiek vainota tieši par šis faktu: “Šai personai, kura tika izvēlēta par Mis Japānu, ar Japānu nav nekāda sakara. Viņa ir 100% ukrainiete. Nepārprotiet, viņa ir ļoti skaista, bet konkursa nosaukums ir Miss Japāna. Kur te ir japānisms?
“Ja viņa būtu vismaz pa pusei japāniete, tad tā, protams, nebūtu problēma. Bet etniski viņa ir 0% japāniete un pat nav dzimusi Japānā,” uzsvērts citā komentārā.
Tajā pašā laikā bija arī tādi, kas uzskatīja, ka Karolīnas uzvara ir “diskriminācija pret japāņu izskatu”:
“Manuprāt, tas ir nepareizi, ja Eiropas izskata meiteni sauc par skaistāko japānieti,” teikts vienā komentārā.
Cits viedoklis bija tāds, ka Ukrainas modeļa izvēle bija politisks lēmums.
“Ja viņa būtu dzimusi krieviete, viņa nekad nebūtu uzvarējusi. Viņai nebūtu ne mazāko iespēju. Šī ir ļoti skumja diena Japānai,” rakstīja kāds cilvēks.
Taču Miss Japan Grand Prix galvenā organizatore Ai Vada pastāstīja, ka tiesneši Karolīnai piešķīra uzvaru, jo viņa to bija pelnījusi.
“Viņa runā un raksta skaisti un pareizi japāņu valodā,” sacīja Vada. “Viņa ir vairāk japāniete nekā mēs.”
Pēc Japānas pilsonības saņemšanas pati Karolīna Instagram rakstīja, ka, lai gan viņa “neizskatās japāniete”, viņa mentāli “kļuva japāniete”, jo viņa uzauga šajā valstī.
Siino ir 56. konkursa Mis Japāna uzvarētāja. Šis ir vecākais skaistumkonkurss valstī, kas tiek rīkots kopš 1950. gada. To dibināja japāņu laikraksts Yomiuri Shimbun, lai izvēlētos labas gribas vēstniekus, kas dotos uz ASV, lai izteiktu pateicību par humāno palīdzību, ko ASV sniedza bērniem, kuriem pēc Otrā pasaules kara beigām joprojām bija nepietiekams uzturs.
Pirmās uzvarētājas kronis tika uzlikts uz Fudžiko Jamamoto galvas. Vēlāk viņa kļuva par vienu no Japānas vadošajām aktrisēm un no 1952. līdz 1963. gadam filmējās vairāk nekā 100 filmās, tostarp Jašizuro Ozu režisētajā ”Higanas svētku ziedos”, par kuru viņa saņēma labākās aktrises balvu. Viņa tika uzskatīta par vienu no skaistākajām sievietēm Japānā, kas iemiesoja tīru japāņu ideālu.
