Maskava un Phenjana nav paziņojušas par vienošanos par Ziemeļkorejas munīcijas piegādi Krievijas armijas vajadzībām Ukrainā.
Izanalizējot Kima Čenuna vizītes Krievijā apstākļus, The New York Times nosauca divus galvenos iemeslus.
NYT atzīmē, ka Vašingtona un Maskava savulaik piepildīja Korejas pussalu ar ieročiem, rīkojoties aukstā kara loģikas ietvaros. Taču tagad vēsture ir apgriezusies kājām gaisā, un šodien šo ieroču plūsma var pagriezties tieši pretējā virzienā.
Savas vizītes laikā Krievijā 13.septembrī Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns sacīja, ka viņš un Vladimirs Putins ir panākuši “apmierinošu vienošanos” par “tūlītējiem sadarbības jautājumiem”.
Kas īsti slēpjas aiz šiem vārdiem, var tikai minēt. Ne Maskava, ne Phenjana, visticamāk, neatklās sīkāku informāciju par līgumiem, ja tie attiecas uz ieročiem, jo ieroču tirdzniecība ar KTDR un tās nodrošināšana ar militārām tehnoloģijām ir ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums, par ko balsoja pati Krievija.
Metjū Millers, ASV Valsts departamenta pārstāvis Vašingtonā, šo tikšanos raksturoja kā Putina kungu, “lūdzot Kimam Čeninam pēc palīdzības”. Taču ne tikai Krievija vēršas pēc palīdzības pie Korejas pussalas, atzīmē NYT.
“Saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar Vašingtonu, Dienvidkoreja vairākus mēnešus ir piegādājusi ASV lielu daudzumu artilērijas šāviņu. Tā uzstāj, ka nepiegādā Ukrainai nāvējošus ieročus. Bet šīs piegādes ASV palīdz atbrīvot savas rezerves, kuras Ukraina var izmantot cīņā pret Krieviju,” norāda izdevums.
NYT norāda, ka pagaidām nav pierādījumu par Dienvidkorejas šāviņu izmantošanu no Ukrainas puses un Ziemeļkorejas šāviņu izmantošanu no Krievijas puses. Tātad ieroču darījums starp Kimu un Putinu varētu mudināt vanagus Dienvidkorejā aicināt savus ieročus sūtīt tieši uz Ukrainu. Tas var būt vēl viens iemesls, kāpēc Maskava un Phenjana, visticamāk, klusēs par šādiem līgumiem.
Analītiķi lēš, ka KTDR noliktavās var atrasties līdz 10 miljoniem artilērijas šāviņu, kuru kalibrs ir 100 mm vai vairāk. Visām NATO valstīm kopā ir mazāks arsenāls. Vienīgais jautājums ir par to, cik ātri Ziemeļkoreja tiks pieķerta, veicot piegādes, ja tās sāksies.
