Cik ilgi turpināsies pašreizējais ASV militārais atbalsts Ukrainai un kas notiks, ja Kongress tuvākajā laikā neapstiprinās jaunu palīdzības paketi? Šī tēma tika apspriesta Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā (CSIS) Vašingtonā.
Lai izvairītos no slēgšanas, ASV 30. septembrī pieņēma pagaidu budžetu 45 dienām, taču tajā nebija iekļauta palīdzības pakete Ukrainai. Pentagons paziņoja, ka tam Kijivas atbalstam palikuši 5,4 miljardi dolāru.
Pēc Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Eiropas un Krievijas departamenta direktora Maksa Bergmana teiktā, šī summa ir pietiekama, lai atbalstītu Ukrainu tikai līdz šā gada beigām.
Dara Masikota, Kārnegi fonda Krievijas un Eirāzijas programmas pētniece un bijusī Krievijas militārā potenciāla analītiķe ASV Aizsardzības ministrijā, atgādināja, kādu palīdzību ASV sniedz Ukrainai. Kā atzīmēja eksperte, Ukrainas karaspēka pašu ieroču krājumi kritisko punktu sasniedza ļoti agri – pagājušā gada martā-aprīlī.
Pēc viņas teiktā, tad NATO sāka piegādāt Ukrainai veco padomju tehniku, kas ātri vien kļuva par atkritumiem. 2022. gada vasarā ASV sāka sūtīt uz Ukrainu amerikāņu haubices M777, sistēmas HIMARS un citu aprīkojumu: tas palīdzēja ukraiņiem izspiest krievus no Hersonas un Harkivas apgabala.
Militārā palīdzība vēlāk tika paplašināta, iekļaujot pretgaisa aizsardzības sistēmas. “Šobrīd mums beigsies artilērijas šāviņi Ukrainai,” sacīja Masikota. “Pēdējos mēnešos mēs esam piegādājuši kasešu munīciju, lai viņiem būtu ar ko šaut, līdz mēs palielināsim ražošanu.”
Pēc Masikotas teiktā, ja tiks aizslēgts “finanšu krāns”, tad Ukrainas karaspēkam būs jāierobežo šāviņu izmantošana, kas nozīmēs pretuzbrukuma apturēšanu. Ja Kongress par jaunu palīdzības paketi Ukrainai spēs vienoties tikai 2-3 mēnešu laikā, tad sava veida “burbulis” tomēr veidosies, uzsver Masikota. “Pasūtījumu nodrošināšana aizsardzības sektorā nenotiek vienā dienā,” viņa paskaidroja.
Tikmēr, pēc ekspertes domām, Krievija palielina savu militāro ražošanu. “Kopš daļējas mobilizācijas izsludināšanas Krievijā ir panākta stingrāka likumdošana aizsardzības iepirkumu jomā. Viņi pamazām virzās uz kara laika ekonomiku, vismaz cik tas attiecas uz militāri rūpniecisko kompleksu,” sacīja Masikota.
Viņa piebilst, ka aplēses par artilērijas šāviņu ražošanas apjomu Krievijā atšķiras. “Daži saka, ka Krievija saražo miljonu šāviņu gadā, bet tā tiecas pēc diviem miljoniem. Mēs mēnesī ražojam 24-28 tūkstošus munīcijas. Ukraiņi izmanto 6 tūkstošus šāviņu dienā.
Tas ir, nepilnas nedēļas laikā viņi iztērē to, ko mēs saražojam mēnesī,” saka Masikota, piebilstot, ka ASV nenodod Ukrainai visus savus šāviņu krājumus.
Eksperte arī aicina rūpīgi uzraudzīt iespējamās vienošanās starp Krieviju un Ziemeļkoreju par ieroču piegādēm Ukrainai, ņemot vērā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizīti Krievijā septembrī.
“Ja tiktu noslēgts kaut kāds darījums, nav skaidrs, kad ieroči varētu sasniegt fronti: piegādes ar vilcienu pa Krieviju ilgs divas nedēļas,” saka Masikota.
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Eiropas un Krievijas departamenta direktors Makss Bergmans atzīst, ka ziemā Krievija aktīvāk uzbruks Ukrainas pilsētām un civilajai infrastruktūrai. Viņš uzskata, ka gadījumā, ja militārā aprīkojuma piegāde tiks apturēta, Ukrainas militārpersonas var saskarties ar dilemmu: izmantot pretraķešu aizsardzību, lai aizsargātu armiju vai civiliedzīvotājus.
Vienlaikus Bergmans atzīmē, ka Ukraina palielina raķešu un dronu ražošanu.
“Ukrainai patiešām ir daudz zinātības, un viņi ražo progresīvas lietas,” piekrīt Dara Massikota. – Problēma ir tā, ka tā nav droša. Krievi zina, kur atrodas šīs rūpnīcas, un uzbrūk tām. Daudzas raķetes pārtver Ukrainas pretgaisa aizsardzība, bet ne visas.
Bergmans norāda, ka daži Eiropas uzņēmumi, tostarp Vācijas un Francijas, plāno uzsākt kopīgu militārās tehnikas ražošanu ar Ukrainu. Massikota uzskata, ka drošāk būtu atvērt šādus uzņēmumus ārpus Ukrainas, jo tad Krievija, visticamāk, neuzdrošinās tiem uzbrukt.
Džo Baidens solīja uzstāties ar runu, kas veltīta Ukrainas atbalstam. “Es parādīšu, ka Ukrainas panākumi ir Amerikas Savienoto Valstu interesēs,” pagājušajā nedēļā sacīja prezidents.
New York Times žurnālists Karuns Demirdzjans atzīmē, ka, lai gan aptaujas liecina, ka lielākā daļa amerikāņu ir pret Putinu, cilvēki arvien vairāk apšauba, vai ir vērts turpināt sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai. Un tas biedē dažus republikāņus, kuri baidās no savu vēlētāju neapmierinātības.
“Šķiet, ka joprojām neesam atraduši cilvēku vai pareizos argumentus, kas varētu pārvarēt skepsi. Bet Džo Baidenam ir jāsaka runa. Paskatīsimies, ko viņš teiks,” atzīmē Karuns Demirdzhans , piebilstot, ka lielākā daļa kongresmeņu joprojām atbalsta jauno palīdzības paketi Ukrainai.
