No 28. marta Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbu izstāde “Jūtu gradācijas”. Kaut arī Jānis Žīmants vairākkārt piedalījies Liepājas vizuālās mākslas kopizstādēs un citās mākslinieku grupu izstādēs, šī ir pirmā viņa lielākā darbu parāde Liepājas muzejā.
Līdz šim koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbus visplašāk varēja apskatīt viesu nama “Sīpoli” mākslas galerijā Bernātos, kā arī pilsētas vidē Liepājā, Rucavas novadā, kur mākslinieks dzīvo, un citur Latvijā, kā arī Lietuvā.
Paredzēts, ka aprīļa vidū Liepājas muzejā izstādes “Jūtu gradācijas” ietvaros būs tikšanās ar pašu koktēlnieku Jāņi Žīmantu un notiks viņa darbu kataloga atvēršana, kas nāks klajā, pateicoties Liepājas muzeja sadarbībai ar viesu nama “Sīpoli” mākslas galeriju Bernātos.
Koktēlniekam Jānim Žīmantam nav speciālas mākslinieciskās izglītības. Lai raksturotu viņa daiļradi, ļoti trāpīgs ir mākslas zinātnieka Aivara Leiša piedāvātais apzīmējums – tīrradnis. Un tam ir dziļas un plašas saknes kā pasaules mākslā, tā Latvijā.
Kā uzsver mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Jāņa Žīmanta māksla piepulcējama labākajam, ko svešzemju un pašmāju naivisti radījuši kopš pirmo šī dokumentētā, vārdā sauktā virziena darbu eksponēšanas 1885. gada Parīzē. Tolaik tie radīja vētrainas diskusijas, kuras nav rimušas vēl līdz šim.
“Jāņa Žīmanta darbus nav viegli raksturot, jo mulsina to sižeta un formas ietilpība, kuru var tulkot no dažādiem skata punktiem. Faktiski var runāt par trīs lielām grupām: sievietes tēls, dzīvnieku atveidojums, ar mitoloģiju saistītie darinājumi. Katrā šajā tematiskajā virzībā Jānis Žīmants strādā ar lielu interesi un pašizteiksmes iespējām”, atzīst Ingrīda Burāne.
Raksturojot Jāņa Žīmanta darbus, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne uzsver, ka interesantākās un pilnvērtīgākās ir animācijas: kaķu, krupju, putnu atveidojumi, visi, kuriem izsenis sava vēsturiskā, mitoloģiskā, simboliskā nozīme un jēga. Mākslinieka rīcībā ir prasmes, tiešie iespaidi, talanta rosinājumi, labi instrumenti un materiālu daudzveidība, kaut vislabprātāk viņš savus tēlus cērt oša un ozola bluķos.
Cilvēks kā Dabas sastāvdaļa arī ir Jāņa Žīmanta interešu lokā. Pārsvarā tās ir sievietes. Dažādos, pat ļoti atšķirīgos kustību, pozu risinājumos. Lielākajai daļai figūru ir uzsvērta seksualitātes klātbūtne Jāņa Žīmanta skulptūrās šis piesitiens saglabā to labvēlīgo smaidu, sapratni, prieku un zināmu bijību, kurā nav nekā no piedauzības vai tēmas profanācijas.
Trešo tēlu grupu nosacīti varētu dēvēt par mitoloģisko. Tie ir tādi nelieli portretējumi, kuri savā izveides principā pilnīgi atšķirīgi no visiem pārējiem Jāņa Žīmanta griezumiem, kalumiem, cirtumiem kokā. Šiem tēliem rosinājums nācis no folkloras – veļi, aizgājušo būtņu gari.
Koktēlnieka Jāņa Žīmantu darbu izstāde Liepājas muzejā būs skatāma no 28. marta līdz 3. maijam. Izstādes iekārtojums tapis, pateicoties Liepājas muzeja sadarbībai ar mākslinieku Mārtiņu Krūmiņu.
Dace Kārkla,
Liepājas muzeja direktore
