Jūlija Navaļnaja sniegusi pirmo lielo interviju pēc vīra nāves. To publicēja žurnāls Time vienlaikus divās versijās – angļu un krievu valodā.
Intervijā sieviete, uz kuru Putina pretinieki raugās ar cerību, saskatot viņā Alekseja Navaļnija darba turpinātāju, pastāstīja par savu attieksmi pret karu, vīra nāvi un nodomu turpināt darbu.
Par Alekseja Navaļnija ieslodzījumu un nāvi
Intervijā Jūlija stāsta, ka pēdējo reizi Alekseju Navaļniju dzīvu redzējusi nedēļu pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Politiķis atradās Vladimiras apgabala Pokrovas pilsētas 2. labošanas darbu kolonijā. Šis bija pirmais cietums, uz kuru viņš tika nosūtīts pēc sprieduma pasludināšanas.
Tieši šajā laikā Krievijas armija pabeidza gatavošanos pilna mēroga karam. Aptuveni 200 tūkstoši Krievijas bruņoto spēku militārpersonu tika izklīdināti gar Ukrainas robežu Baltkrievijas, Krievijas un anektētās Krimas teritorijā, gaidot pavēli uzbrukt.
“Protams, mēs par to runājām. Pasaule, Rietumi, ASV brīdināja visus, viņi teica, ka drīz sāksies karš. Bet, godīgi sakot, toreiz likās, ka Putins visus vienkārši biedē. Man šķita, ka tas ir viņa stils: novest situāciju līdz slieksnim, nobiedēt mūs un tad atkāpties un atgriezties,” sacīja Navaļnaja.
Viņa atzīmē, ka līdz pašām beigām neticēja, ka krievi masveidā atbalstīs karu un tikpat masveidā nogalinās ukraiņus – daudziem tur ir radi un draugi. Ar Jūlijas vīru nebija iespējams apspriest karu Ukrainā. Visā ieslodzījuma laikā viņi tikai divas reizes īsi runāja ar viņu pa telefonu, bet Krievijas iebrukuma tēmu neskāra.
Jūlija arī apstiprināja ziņas, kas parādījās pēc Navaļnija nāves par plānoto opozicionāra apmaiņu pret ārvalstīs ieslodzītajiem krieviem.
“Es zināju par šīm sarunām. Es nevaru par to runāt sīkāk tikai tāpēc, ka neesmu tajā dziļi iedziļinājisies. Bet es zināju, ka tās notiek,” viņa atzīmēja.
Aleksejs, pēc viņas teiktā, cietumā pastāvīgi bija pakļauts spiedienam. Mēnešiem ilgi mēģināja viņu izbalansēt, tostarp ieslēdza skaļruni soda kamerā, kurā tika turēts politiķis, no kura bija dzirdamas Putina runas. Aleksejs mēģināja uz to skatīties ar humoru.
Ziņas par viņas vīra nāvi Jūliju sasniedza Vācijā. Viņa speciāli ielidoja, lai piedalītos Minhenes drošības konferencē. Navaļnaja stāsta, ka pusdienlaikā skatījusies savā telefonā un redzējusi ziņas, ka Aleksejs ir miris.
“Ir grūti aprakstīt, kā es jutos. Šī ir sajūta, ko es nevaru aprakstīt un ko es ceru, ka nekad savā dzīvē vairs nepiedzīvošu. Sākumā gribēju saņemties. Man piezvanīja Lošas māte un teica, ka viņa lido uz koloniju. Es piekritu, ka viņai ir jālido uz turieni. Domājām, vai tas viss izrādīsies nepatiesība, kaut kāda kļūda,” savas sajūtas liktenīgajā dienā raksturoja Navaļnaja.
Par gatavību ieņemt vīra vietu
Intervijā Jūlija stāsta, ka ātri saņēmusi sevi rokās un pēc dažām stundām uzstājās Minhenes konferencē, uzrunājot pasaules līderus no reprezentatīva starptautiska pasākuma galvenās skatuves. Viņa nešaubās, ka Aleksejs tika nogalināts.
“Es domāju, ka pastāv liela varbūtība, ka Putins nekad nedomāja Alekseju atbrīvot, jau no pirmās dienas, kad viņš viņu ieslodzīja… Tiklīdz viņš saprata, ka Aleksejam bija jābūt iesaistītam darījumā par ieslodzīto apmaiņu, viņš nekavējoties nolēma viņu nogalināt “Jūlija Navaļnaja dalījās savā viedoklī.
Tagad Jūlija paziņo, ka vēlas turpināt sava vīra darbu, kas, pēc viņas teiktā, tagad var kļūt par visas viņas dzīves darbu. Opozicionāra atraitne apgalvo, ka tas ir viņas patstāvīgs lēmums. Pēc viņas teiktā, kad Aleksejs bija dzīvs, šāds lēmums nekad netika apspriests.
“Visvairāk es vēlos, lai Kremlis un tā amatpersonas saprastu: ja viņi nogalināja Alekseju, tad es stāšos viņa vietā. Ja viņi man kaut ko nodarīs, nāks cits cilvēks. Krievijā ir daudz cilvēku, kas iebilst pret šo valdību, pret režīmu, un es nešaubos, ka pat tad, ja viņi nogalinās daudzus no šiem cilvēkiem, viņu vietā stāsies citi,” par savu motivāciju sacīja Navaļnaja.
Nedēļu pēc Navaļnija nāves opozicionāra atraitne tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu , kurš, pēc viņas vārdiem, atstāja uz viņu ļoti labu iespaidu. Viņi ātri atrada kopīgu valodu, un saruna pārsniedza vienkāršu līdzjūtību.
Viens no sarunu tematiem bija jaunas sankcijas pret Putina režīmu. Navaļnaja piedāvāja Baidenam palīdzību atrast viņa galveno pārstāvju īpašumus, jo joprojām ir daudz iespēju sankcijām pret Putina tuvāko loku. Un šīs sankcijas Kremlim var kļūt par sāpīgākajām.
“Tas tiešām būs trieciens viņa varai, savukārt sankcijas, kas skar nejaušus cilvēkus, piemēram, tās, ko Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ieviesa pēc Alekseja slepkavības, ir vienkārši smieklīgas. Tās ir sankcijas pret ierindas darbiniekiem. Jā, starp viņiem bija ģenerāļi, taču bija arī parastie virsnieki no Harpas ciema Jamalo-Ņencu rajonā. Šādas sankcijas ir ne tikai Alekseja piemiņas aizskārums. Tas aizskar arī to personu cieņu, kas nosaka šīs sankcijas, jo viņiem ir lieliski jāsaprot, ka šie cilvēki nekad nav bijuši ārzemēs. Un viņi nekad nedosies uz ārzemēm,” uzsvēra Jūlija Navaļnaja.
Viņa uzskata, ka Rietumu politiķi joprojām baidās no situācijas pārliekas saasināšanās, sagādājot patiesi nopietnas neērtības Krievijas vadībai. Personiskā komunikācijā viņi dalās savās bažās, ka pēc Putina Krieviju var vadīt kāds līderis, kurš būs daudz sliktāks par viņu. Ir arī bailes no kodolkara, gaidas, ka kādā grūtā brīdī Krievijas līderis varētu nospiest kodolpogu.
Pēc Jūlijas teiktā, Baidens piekrita viņas argumentācijai un sniedza vienas amatpersonas kontaktus, kas strādās ar viņas komandu. Tas viņai deva cerību, ka lietas beidzot virzīsies uz priekšu.
Par krieviem, kuri neatbalsta karu
Navaļnaja joprojām ir pārliecināta, ka desmitiem miljonu krievu neatbalsta karu neatkarīgi no tā, ko liecina pašreizējie sabiedriskās domas aptauju rezultāti.
“Gandrīz visi iebilst pret karu, viņi tikai dara to dažādos veidos. Krievijā ir palicis liels skaits pretkaru noskaņotu cilvēku . Tikai neliela daļa devās uz ārzemēm. Lielākajai daļai nav kur bēgt. Šī ir viņu valsts. Viņi joprojām paliks. Daži no viņiem pretojas, un tie noteikti nav mērāmi desmitos miljonu. Bet daudzi ir pret to visu. Vienkārši ne visi ir gatavi kļūt par varoņiem. Tāpēc viņi turpina dzīvot parastu dzīvi,” viņa dalījās novērojumos.
Galvenā Ukrainas vadības kļūda, pēc Alekseja Navaļnija sievas domām, ir atbalsta trūkums pretkara krieviem, viņu ignorēšana. Intervijās viņa izvairās no frāzes “Krievijas karš”, uzstājot, ka notiekošais ir “Putina karš”, ko vada “agresīva minoritāte”.
“Problēma ir tā, ka Rietumi domā par Putinu kā politiķi. Bet viņš jau sen pārstāja būt politiķis. Viņš ir organizētās noziedzības grupas vadītājs. Visi viņam apkārt ir noziedznieki. Viņi izdarīja kara noziegumus, pārkāpa likumus, nozaga daudz naudas no Krievijas iedzīvotājiem, un tajā pašā laikā Krievijas iedzīvotāji dzīvo nabadzībā, un nabadzības problēma Krievijā tikai saasinās,” sacīja Navaļnaja.
Viņš, pēc viņas teiktā, ir iemācījies labi strādāt ar propagandu, tāpēc daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka bez Putina jau tā grūtā dzīve kļūs vēl sliktāka. Režīms to saprot un tāpēc iegulda lielus līdzekļus darbā ar medijiem. Tāpēc, pēc Navaļnajas domām, šobrīd viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izveidot alternatīvus informācijas kanālus, kas nodotu patiesību pēc iespējas lielākam skaitam Krievijas iedzīvotāju un mobilizētu viņus piedalīties dažādās akcijās.
“Es uzskatu “Pusdienlaiku pret Putinu” par ļoti veiksmīgu. Ir ļoti grūti kara laikā, kad par plakātu vai ”patīk” klikšķi cilvēku var ielikt cietumā – ir ļoti grūti atrast to brīdi, kad cilvēki ir gatavi iziet uz ielas un nebaidīties. Šī demonstrācija deva viņiem šo iespēju, tas bija pareizs lēmums. Nav svarīgi, kā šie cilvēki balsoja. Bija redzams, ka Putins skaitīs balsis tā, kā gribēs. Bet tagad visi runā par to, ka cilvēki stundām ilgi stāvēja rindās pret Putinu,” par vienu no šīm darbībām stāstīja Navaļnaja.
Jūlija ir pārliecināta, ka Putina pretiniekus var viegli apvienot labā kolektīvā rīcībā. Izveidot šādu akciju, apvienot Krievijas opozīciju ir viens no tās galvenajiem uzdevumiem.
