Līdz 2024. gada beigām vai 2025. gada sākumam mobilizācija Krievijā kļūs neizbēgama, ja Krievijas armija vēlas gūt lielākus panākumus frontē. To Financial Times paziņojis kāds Krievijas Aizsardzības ministrijai tuvu stāvošs avots.
Runas par jaunu mobilizācijas vilni Krievijā klīst jau kopš 2024. gada marta: Harkivas ieņemšanai it kā nepieciešama armijas papildināšana.
FT sarunu biedrs uzsvēra, ka tikmēr, kamēr Kremlis izvairīsies no kārtējā mobilizācijas viļņa, lielāka Krievijas ofensīva šovasar būs neiespējama.
“Krievijas varas iestādes, vismaz pagaidām, joprojām ir gatavas upurēt dažus operācijas panākumus frontē, lai pasargātu pārējo sabiedrību no kara,” sacīja avots.
Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem kaujas laukā, Krievijas armija šobrīd ir par 15% lielāka nekā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā. Par to pašu aprīlī runāja NATO apvienoto spēku komandieris Eiropā Kristofers Kavoli. Pēc viņa teiktā, paaugstinot iesaukšanas vecumu, Krievijas karaspēka skaits frontes līnijā tika palielināts no 360 līdz 470 tūkstošiem cilvēku. Ukrainas Drošības padomes sekretārs Oleksandrs Ļitviņenko intervijā laikrakstam Financial Times sacīja, ka pagājušajā gadā vien Krievija armijā spējusi savervēt 385 tūkstošus līgumkaravīru.
FT atzīmē, ka dažas lielas Krievijas pilsētas jau tagad saskaras ar grūtībām, piesaistot armijai jaunus kadrus. Tam piekrīt projekta “Idite ļesom” vadītājs Grigorijs Sverdlins, kurš sarunā ar žurnālistiem arī izteicās, ka acīmredzami trūkst karavīru un pilsētās tiek uzstādīti milzīgi reklāmas stendi, kas reklamē piedāvātās algas. “Daudz naudas. Taču, neskatoties uz to, cilvēku trūkst,” viņš uzsvēra.
Sverdlins arī vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas valdība jau ir sākusi ķerties pie piespiedu metodēm, palielinot naudassodus par neierašanos militārpersonu reģistrācijas un iesaukšanas birojos. Turklāt viņš atgādināja, ka rudenī stāsies spēkā elektroniskais iesaucamo reģistrs, kas aizstās smagnējo sistēmu ar personisku pavēstu piegādi un aizliegs iesauktajiem un mobilizētajiem izbraukt no valsts.
Baumas par jaunu mobilizācijas vilni
Pēdējo (un līdz šim vienīgo) kara laikā pret Ukrainu Krievijas varas iestādes veica mobilizāciju 2022. gada rudenī. Tad karaspēkā tika iesaukti aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.
Marta vidū medijs “Verstka”, atsaucoties uz avotiem prezidenta administrācijā, reģionālajās valdībās un Aizsardzības ministrijā, rakstīja, ka Krievijā tiek gatavots jauns mobilizācijas vilnis, kura ietvaros tiks sagatavoti 300 tūkstoši cilvēku. Viens no sarunu biedriem apgalvoja, ka jaunās mobilizācijas mērķis ir Harkivas ieņemšana
2024.gada aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Krievija gatavojas mobilizēt 300 tūkstošus cilvēku līdz 2024.gada 1.jūnijam. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs viņa vārdus nosauca par “nepatiesiem”.
NATO pārstāvis toreiz sacīja, ka aliansē ietilpstošo valstu izlūkdienesti neredz pazīmes, ka Krievija gatavo jaunu vērienīgu mobilizāciju.
