Zinātnieki noskaidrojuši, ka izglītības līmeņa paaugstināšana neietekmē cilvēku uzņēmību pret zinātniskiem faktiem un vēlmi atzīt jebko tādu, kas atbilstu viņu pārliecībai.
Pasaulē, kurā katru dienu mums ir pieejami gigabaiti nepārbaudītas informācijas, bieži vien tas, ko uzskatām par patiesu, vairāk izrādās mīts nekā fakts. Viens no šādiem jēdzieniem, kas ir izpētīts, ir ideja, ka augstāks izglītības līmenis automātiski noved pie lielākas zinātnes pieņemšanas. Jauns pētījums atspēko šo pieņēmumu, kas pazīstams kā “informācijas deficīta modelis”, un parāda, ka uzticēšanās zinātnei ne vienmēr palielinās līdz ar augstāku izglītības līmeni, raksta ScienceAlert
Jaunu skatījumu uz sabiedrības uzticēšanos zinātnei veica pētnieki Nejc Plol un Bojan Musil no Mariboras universitātes Slovēnijā. Viņi aptaujāja 705 ASV iedzīvotājus, lai noskaidrotu saistību starp izglītību un uzticēšanos zinātnei.
Lai gan autori konstatēja vāju saikni starp izglītību un uzticēšanos konkrētās zinātnes jomās, ņemot vērā citus faktorus, šī saistība izzuda. Vienkārši sakot, cilvēku bombardēšana ar zinātniskiem faktiem ne vienmēr palielinās viņu uzticību zinātnei.
Tātad, ja ne izglītība, tad kas ietekmē cilvēku uzticēšanos zinātnei? Pētnieki atklāja trīs galvenos faktorus: politisko konservatīvismu, reliģiozitāti un sazvērestības pārliecību. Tomēr starp tiem izceļas viena īpašība, kas ietekmē visspēcīgāk – atvērtība viedokļa maiņai, tā sauktās “intelektuālās pieticības” aspekts.
Intelektuālās pazemības jēdziens ir pētīts iepriekš, īpaši COVID-19 vakcīnas kontekstā. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri izrāda intelektuālu pazemību un pieļauj kļūdu iespējamību, biežāk piedalās vakcinācijā.
Bet pat ar šo atklājumu Plols un Musils atzīmēja, ka viņu pētījums var izskaidrot tikai vienu trešdaļu no rezultātiem, atstājot divas trešdaļas bez uzmanības. Tas liecina, ka šeit darbojas arī citi faktori, kurus psihologi un zinātnieki var neievērot, cenšoties vairot sabiedrības uzticību zinātnei.
Viena no iespējamām metodēm varētu būt izprast un novērst loģiskās kļūdas un kognitīvās novirzes, kas bieži ietekmē cilvēka domāšanu. Kā liecina iepriekšējie pētījumi, cilvēkiem dažreiz ir vieglāk noraidīt zinātniskus pierādījumus, nekā pieņemt, ka viņu sākotnējie uzskati var būt nepareizi.
Kādu secinājumu no tā visa var izdarīt? Vairot sabiedrības uzticību zinātnei, iespējams, nav tik vienkārši kā vienkārši paaugstināt izglītības līmeni. Var būt nepieciešams pievērst uzmanību citiem faktoriem, piemēram, cilvēku vēlmei apšaubīt savu pārliecību un kritiskās domāšanas attīstībai sabiedrībā. Ar šo izpratni mēs varam strādāt efektīvāk, lai izveidotu spēcīgāku tiltu starp plašu sabiedrību un zinātnieku aprindām.
