Eiropas valstis redz, ka 2024. gada novembrī ASV par prezidentu var ievēlēt Donaldu Trampu, kurš nevēlas palīdzēt Ukrainai, NATO un ES. Šādos apstākļos ir diezgan pieņemami un reāli ievest Ukrainā karaspēku no ES valstīm. Tas var veikt gan ne-kaujas, gan kaujas misijas. Par to, kā būtu jārīkojas Eiropas politiķiem un karavīriem, kā arī Krievijas kodoltrieciena iespējamību raksta medijs Foreign Affairs
Raksta autori atzīmēja, ka eiropieši reaģējuši uz iespēju būt aci pret aci ar Krieviju, kurai pietiek spēka turpināt karu Ukrainā. Tomēr nav jābaidās, ka Krievijas bruņotie spēki patiešām var šķērsot robežu: Kremlis Ukrainā ir zaudējis lielu daudzumu dzīvā spēka, tehnikas un šāviņu, un nav spējīgs uz citu spēcīgu militāru kampaņu. Šādos apstākļos eiropieši var pievienot “neskaidrību”, nebaidīties no “eskalācijas” un neatdalot Ukrainu no Eiropas, sākt darboties ar savu karaspēku.
“Eiropas līderi ir pierādījuši, ka ir iespējams izkļūt no vienpusējām debatēm par eskalāciju, kas, neskatoties uz to, darbojās Krievijai par labu,” teikts rakstā.
Pēc žurnālistu domām, Eiropas karaspēks var veikt ar kaujām nesaistītas misijas Dņepras labajā krastā:
remontēt militāro aprīkojumu;
nodrošināt gaisa aizsardzību;
iesaistīties mīnu likvidēšanā;
apmācīt Ukrainas militāros spēkus;
sargāt robežas.
Pateicoties šīm darbībām, Ukrainas bruņotie spēki varēs atbrīvot aptuveni 20 tūkstošus militāro aizsardzības spēku, kas spēs nostiprināt fronti, skaidrots rakstā.
“Acīmredzams veids, kā to izdarīt, ir nodrošināt glābšanas riņķi Ukrainas militārpersonām, ko ASV atkal varētu atstāt uz sliekšņa, un labākais glābšanas riņķis būtu Eiropas karavīri,” teikts portālā.
Arī Rietumu iznīcinātāju izmantošana tieši frontes līnijā ir diezgan pieņemama, atzīmē Foreign Affairs autori. Viņi paskaidroja, kāpēc nav jābaidās no reāla Krievijas kodoltrieciena. Kremlis pastāvīgi draud ar kodolieročiem un apdraud NATO dalībvalstis. Īpaši draudīga retorika izskanēja attiecībā uz Poliju, Somiju, Zviedriju, ASV un Rumāniju. Uz šī fona Krievija pakaroja Moldovā, Gruzijā un tagad karo arī Ukrainā. No otras puses, Maskava zina, ka reāla kodoltrieciena gadījumā tā neizbēgami satiksies ar ASV un NATO valstu spēkiem – un tai nav spēka tam pretoties ar savu novecojušo un piekauto armiju.
“Kādā brīdī Eiropas līderiem ir jāignorē Putina zobenu grabināšana, kas ir tikai propaganda, kuras pamatā ir nepamatots priekšstats, ka NATO vēlas uzbrukt vai iebrukt Krievijai,” secināja Foreign Affairs.
