Divus gadus pēc jauna pilna mēroga kara sākuma Eiropas kontinentā Eiropas Savienības vadītāji atkal saskārās ar steidzamu jautājumu par pasākumiem kolektīvās aizsardzības organizēšanai pret agresoru.
Starptautisko un stratēģisko studiju centrs (CSIS) turpina diskusijas programmas “Eiropa, Krievija un Eirāzija” ietvaros. Kārtējā no tām piedalījās Eiropas Ārlietu biroja drošības un aizsardzības ģenerālsekretāra vietnieks Šarls Frīss (Charles Fries, Deputy Secretary-General of the European External Action Service in charge of Common Security and Defence Policy (CSDP) and Crisis Response)
Sarunas tēma ar augsto Eiropas amatpersonu bija Eiropas Savienības netipiskā lomā: kā aizsardzības dalībniekam, kas ir daļa no transatlantiskās drošības un aizsardzības partnerības ar ASV, kas nozīmē, ka Eiropas Savienībai un ASV būs kopīgi 2024. gadā un pēc tam jālemj par nopietnām problēmām, kas saistītas ar kontinenta ekonomisko drošību un Eiropas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstību.
Šarls Frīss savā uzrunā amerikāņu auditorijai atzīmēja, ka “Karš Ukrainā bija pagrieziena punkts Eiropas Savienībai, jo tā kļuva par Ukrainas lielāko finansiālo atbalstītāju.”
Vēstnieks sacīja, ka šobrīd ES “jau ir piešķīrusi 88 miljardus eiro un nākamajā periodā piešķirs 50 miljardus eiro”.
“Šobrīd ES ir pieņēmusi 13 sankciju paketes,” atgādināja amatpersona, “mums ir izdevies krasi samazināt savu enerģētisko atkarību no Kremļa. Mēs esam uzņēmuši vairāk nekā 4 miljonus ukraiņu bēgļu. Pirmo reizi tās vēsturē ES ar Eiropas Miera fonda starpniecību finansēja ieroču piegādi valstij, kas atrodas kara stāvoklī. Tagad fonds atlīdzina izdevumus dalībvalstīm, kuras nodod Ukrainai militāro aprīkojumu. Šī bija spēles noteikumu maiņa. Līdz šim militārā palīdzība sastādījusi 28 miljardus eiro, un sagaidāms, ka 2024.gadā šis skaitlis pieaugs par vairāk nekā 20 miljardiem eiro. Paralēli ES uzsāka savā vēsturē lielāko militāro misiju, lai apmācītu Ukrainas armiju. Šovasar ES apmācīs 60 000 karavīru,” sacīja vēstnieks Frīss.
Diplomāts sacīja, ka “pirms diviem gadiem ES pieņēma jaunu stratēģisko doktrīnu ar 80 konkrētām darbībām, kas tai jāīsteno, lai stiprinātu drošību.”
Frīss sacīja, ka ES “pirms divām nedēļām uzsāka jaunu jūras operāciju, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību un aizsargātu tirgotāju tiesības Sarkanajā jūrā”, kur drošība ir ievērojami pasliktinājusies kopš hutu uzbrukumiem.
Turklāt, pēc amatpersonas teiktā, pagājušajā gadā “ASV Aizsardzības ministrija un Eiropas Savienības aizsardzības aģentūra parakstīja ilgi gaidīto sadarbības līgumu un veica kopīgas jūras spēku mācības Indijas okeānā”.
“ES piedalās koalīcijā, kas izveidota Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas ietvaros ASV vadībā,” uzsvēra diplomāts.
Frīss runāja arī par to, kas ES un ASV jādara kopā.
“Tā kā 2024. gads ir svarīgs vēlēšanu gads, kurā balsos 2 miljardi cilvēku vairāk nekā 50 valstīs jeb puse pasaules pieaugušo iedzīvotāju, rezultāti var mainīt politiskās un stratēģiskās perspektīvas nākamajiem gadiem,” atgādināja vēstnieks.
“Raugoties nākotnē, es redzu trīs ES prioritātes. Mūsu galvenā prioritāte ir turpināt atbalstīt Ukrainu neatkarīgi no tā, cik ilgi tas aizņems un par kādām izmaksām. Tas ir eksistenciāls drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai. Papildus nesenajiem 50 miljardu eiro solījumiem mēs strādājam pie jauna darījuma. Mums ir finanšu pakete – Ukrainas palīdzības fonds –, lai sniegtu Ukrainai militāru atbalstu ar pirmo 5 miljardu eiro daļu. Es ceru, ka vienošanās tiks noslēgta nākamajā Eiropadomes sanāksmē šī mēneša beigās. Mēs arī cieši uzraugām, kas notiek ASV Kongresā, un ceram, ka Amerikas Savienotās Valstis varēs darīt to pašu. Otra prioritāte ir tāda, ka mums jāpalīdz mūsu aizsardzības nozarei ražot vairāk. Cita risinājuma nav. Tas kļūst skaidrs, aplūkojot Ukrainas un mūsu dalībvalstu aizsardzības vajadzību apmērus, kurām ir jāpapildina krājumi un jāiegādājas jauns aprīkojums. Aizsardzības budžeti ES valstīs šogad plānoti par 40% lielāki nekā pirms desmit gadiem. Īsāk sakot, mēs vēlamies būt gatavi aizstāvēt Eiropu,” sacīja Čārlzs Frīss.
Viņš ir pārliecināts, ka līdzīgi kā prezidenta Baidena argumenti, ka “papildu atbalsts Ukrainai dos labumu arī Amerikas aizsardzības kompānijām”, “Eiropas nodokļu maksātāju nauda netiks izšķiesta: tai vajadzētu arī palīdzēt radīt jaunas darba vietas Eiropā”.
Frīss izmantoja diskusiju, lai uzrunātu amerikāņu politiķus. Viņš norādīja:
“Es uzskatu, ka ir svarīgi noskaidrot mūsu starpā esošos nepareizos priekšstatus un iespējamos pārpratumus. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas valstis kļūtu uzticamākas un tām būtu lielāks aizsardzības budžets – un es domāju, ka to no eiropiešiem prasa ASV -, mums Eiropā jāražo vairāk ieroču un aprīkojuma. Tas pozitīvi ietekmēs gan Eiropas, gan transatlantisko drošību un galu galā labāku sloga sadali NATO ietvaros.
Vai ES aizsardzības aktivitātes dublēs NATO darbības?
Čārlzs Frīss atgādināja, kā 90. gados prezidenta Bila Klintona administrācijas laikā viņš “sarunu laikā saskārās ar aizdomām no noteiktām abu amerikāņu partiju aprindām par ES aizsardzības iniciatīvām”.
“Es domāju, ka Vašingtonā ir mainījusies uztvere par ES,” sacīja Frīss, “mēs nevēlamies dublēt NATO, kas joprojām ir eiroatlantiskās drošības stūrakmens, jo tā ir atbildīga par kolektīvo aizsardzību. NATO kopš 24. februāra ir paveikusi lielu darbu, lai stiprinātu savu aizsardzību austrumu flangā. Taču mēs kā ES varam piedāvāt pasākumus, kas papildina to, ko NATO dara un ko NATO nevar. Mēs finansēsim ieroču un ekipējuma piegādi, karavīru apmācību, ieviešam sankcijas, kuru mērķis ir nepieļaut divējāda lietojuma tehnoloģiju ienākšanu Krievijā, kā arī cīnāmies ar dezinformāciju.
Frīss runāja par ES darbu pie “kopējiem standartiem ieroču ražošanā” un vēlmi pēc “iekārtu un tehnoloģiju savietojamības sabiedroto armijām”.
Vai tas nozīmē, ka ES uzlabos savu aizsardzības nozari un izspiedīs amerikāņu ieroču ražotājus no sava tirgus?
“Absolūti nē,” apliecināja Šarls Frīss.
Vēstnieks vērsa uzmanību uz to, kā, sākoties karam Ukrainā, pieauga ieroču ražošana “pretējā nometnē” – Irānā, Ziemeļkorejā un Ķīnā.
Vēstnieks norādīja, ka “šie pieaugošie draudi paši par sevi liek mums paplašināt ieroču ražošanu Eiropā”.
“Kremļa uzbrukuma gadījumā,” viņš uzsvēra, “mūsu munīcijas rezerves neļaus mums ilgi pretoties. Tāpēc mūsu stratēģija ir nevis slēgt mūsu tirgu amerikāņu kompānijām, bet gan stiprināt kopējo militāri rūpniecisko bāzi. Mums tas ir vajadzīgs, ja vēlamies saglabāt to, ko saucam par Eiropas suverenitāti. ASV var piedalīties daudzās ES aizsardzības iniciatīvās. 15 ASV meitasuzņēmumi jau bija tiesīgi saņemt ES finansējumu un var turpināt darboties arī turpmāk. Visbeidzot, kopš 2022. gada februāra militārā iepirkuma shēma turpina darboties, un lielākā daļa ES dalībvalstu ieroču tiek ražoti ārvalstīs, tostarp 63% ASV.
Vēstnieks piebilda, ka ES nevar uzlikt par pienākumu dalībvalstij iegādāties Eiropā ieročus, jo “aizsardzības politika ir pašu dalībvalstu valdību kompetencē”.
“Tomēr mēs centīsimies piedāvāt finansiālu burkānu,” paskaidroja Frīss. “Kad mēs pieņēmām slaveno munīcijas plānu Ukrainai un nolēmām, ka mums Ukrainai jāpiegādā miljons munīcijas gadā, mēs dalībvalstīm teicām: jums ir jāpērk. 155 mm kalibra munīciju, bet ja apņemsieties to ražot un munīciju atdot Ukrainai, tad jūsu izdevumi tiks daļēji kompensēti. Tajā pašā laikā, ja nevēlaties to darīt, varat darīt, kā vēlaties. Bet mēs cenšamies jūs mudināt strādāt kopā.
Frīss paskaidroja, ka “strādāt kopā” nozīmē “kopīgu standartu, loģistikas maršrutu un cenu noteikšanu”.
Vienlaikus vēstnieks minēja piemēru, kā “bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Rezņikovs, saņēmis daudz dažādu ekipējumu”, sacīja, ka “viņa valsts pārvērtās par militāro zoodārzu, jo viņam bija tik daudz dažādu veidu. tanki, raķetes, munīcija, kas viņam kļuva par loģistikas murgu, kad tas viss tika nosūtīts uz fronti.
Vēstnieks atgādināja faktu, ka ASV “ir viena veida kaujas tanki, savukārt Eiropā ir 17”.
“Mēs nevaram un nedrīkstam turpināt tādā pašā garā,” viņš teica.
“Un mēs sasniegsim mērķi,” piebilda diplomāts, “šīs metodes ļaus mums nodrošināt Ukrainai 1 miljonu 150 tūkstošus šāviņu, un līdz nākamā gada beigām tie būs 2 miljoni, bet tam ir nepieciešamas jaunas ražošanas jaudas.”
Kā ES plāno līdzsvarot Eiropas Savienības ilgtermiņa aizsardzības un rūpnieciskās vajadzības un investīcijas nākotnes tehnoloģijās?
Šarls Frīss teica, ka Eiropas Investīciju bankas politika ir finansēt tikai divējāda lietojuma aprīkojumu, un tāpēc, no vienas puses, “nav iespējams tieši finansēt tikai aizsardzības aprīkojumu”, no otras puses, “nauda un ar Ukrainas palīdzību saņemtie aizdevumi palīdz stimulēt gan aizsardzības nozari, gan jaunus tehnoloģiskos projektus.
Turklāt Frīss paskaidroja, ka “ES valstis var izmantot peļņu, kas iegūta no jauna aprīkojuma un munīcijas pārdošanas Ukrainai, jauniem inovatīviem projektiem.”
“Ir, piemēram, ļoti efektīvas sistēmas, ko izmanto dronu ražošanā. Tātad, jo vairāk mēs varam iegūt tiešu finansiālu atbalstu šim nolūkam, jo vairāk mēs varam saražot gan savai aizsardzībai, gan attīstīt šīs novatoriskās sistēmas. Turklāt mēs kopīgi sākām finansēt Ukrainas aizsardzības nozari. Viņiem ir potenciāls un spēja ražot ieročus, bet viņiem trūkst naudas. Tas viss, es ceru, ir jāapspriež tuvāko nedēļu laikā ASV un ES līmenī,” secināja vecākais Eiropas diplomāts.
