1.jūnijā Moldovā notika Eiropas politiskās kopienas otrais samits. Organizācija tika izveidota pagājušajā gadā kā platforma Eiropas Savienības un ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai risinātu jautājumus, kas skar kontinentu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Samitā piedalījās aptuveni 50 valstu vadītāji, tostarp Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikšanās notika tikai dažus desmitus kilometru no robežas ar Ukrainu, kas kalpoja kā simbolisks vēstījums Maskavai. Moldova, kas cīnās ar sociālo, ekonomisko un politisko nestabilitāti, ko izraisījis notiekošais Krievijas un Ukrainas karš, pateicoties samitam, spēja pievērst uzmanību savām problēmām, kuras, tāpat kā Ukrainas gadījumā, izraisīja Maskavas uzvedība.
Klauss Larress, politologs no Ziemeļkarolīnas universitātes Chapel Hill par to teica sekojošo:
“Eiropas politiskās kopienas samits Moldovā, protams, ir ļoti svarīga tikšanās. Rietumu sabiedrotie turpina arvien vairāk atbalstīt Ukrainu, nodrošinot modernus ieročus. Piemēram, tas attiecas uz F-16 iznīcinātājiem. Prezidents Baidens ilgi vilcinājās piegādāt tos Ukrainai, bet tagad, varbūt ne uzreiz, bet Eiropas valstis, kurām arī ir F-16, sāks tos piegādāt Ukrainai. Cits jautājums ir Ukrainas dalība NATO. Lai gan tas netiks izlemts ne Moldovā, ne pat šovasar gaidāmajā NATO samitā Viļņā, NATO sabiedrotie arvien vairāk tuvojas tam, lai piedāvātu Ukrainai dalību NATO. Ko īsti nozīmē “drošības garantijas Ukrainai”, par kurām viņi runā, patiesībā, manuprāt, šobrīd nav skaidrs. Varbūt tā ir tikai frāze par drošības garantijām, ko parādīt Zelenskim, ka Ukrainai ir NATO atbalsts, bet pilnvērtīgu dalību NATO joprojām nav iespējams piedāvāt. NATO sabiedrotajiem šajā jautājumā jābūt vienprātīgiem. Ja tikai viena valsts iebilst pret šo soli un uzliek veto, piemēram, Ungārija un Turcija, par dalību NATO vairs nevar būt runas”.
“Šis samits bija nozīmīgs apliecinājums solidaritātei, ko pauž Eiropas Savienības līderi, kā arī valstis ārpus tās,” saka Deniss Čenuša, politologs no Moldovas, FPRI eksperts.
“Esam dzirdējuši par drošības garantijām – tas ir vajadzīgs gan Ukrainai, gan Moldovai, un tas būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik veiksmīgs būs pretuzbrukums, ko Ukraina gatavojas uzsākt šovasar. Un, pamatojoties uz to, cik efektīva būs Ukrainas deokupācija, visticamāk, mēs redzēsim svarīgus NATO dalībvalstu lēmumus, lai izveidotu platformu un pirmos soļus attiecībā uz drošības garantijām Ukrainai, kas acīmredzami atstās pozitīvu ietekmi uz Moldovu un tās drošību. Acīmredzot ir svarīgi, lai ukraiņiem būtu militārs atbalsts un savietojamība, lai gadījumā, ja no Krievijas puses nāktu jauns trieciens, neatkarīgi no tā, vai tas notiks drīz vai ilgtermiņā, Ukraina varētu paļauties uz ārējiem partneriem. Tātad tas ir sava veida uzticības un pārliecības jautājums militārā atbalsta klātbūtnei — tas var būt daļa no šīm pašām drošības garantijām. Lai gan mēs labi apzināmies, ka šī ir ļoti sarežģīta tēma, kas ietvers daudz vairāk nekā tikai politiskās vai diplomātiskās garantijas, kas nāks no Francijas un citām valstīm, kuras jau šobrīd ir gatavas nopietni runāt par drošības garantiju mehānisma politiskajiem aspektiem.
Metjū Ors, RANE Eirāzijas analītiķis, saka:
“Ukraiņiem, manuprāt, nozīmīgākā tikšanās bija tā sauktā “iznīcinātāju koalīcijas” sanāksme, kurā Zelenskis runāja ar to valstu vadītājiem, kuras izteica interesi piegādāt Ukrainai modernas Rietumu lidmašīnas. Acīmredzot tas ir nozīmīgi kara nākotnei. Runājot par Moldovu, šī patiešām ir laba iespēja uzņemt visus šos līderus un piesaistīt viņu uzmanību, jo kopš Ukrainas kara sākuma Moldovai nav pievērsta liela uzmanība. Pat pagājušajā rudenī Krievija draudēja, ka atslēgs gāzi Moldovai un valsti gaida ekonomisks sabrukums, jo nebūs enerģijas un būs elektrības padeves pārtraukumi utt. Patiesībā tas nenotika. Tad runāja, ka Moldovā jānotiek prokrieviskam apvērsumam. Bija prokrieviskās opozīcijas kustības akcijas, bet tas ne pie kā nenoveda. Tas nozīmē, ka kopumā, manuprāt, šis samits ir laba iespēja parādīt, ka Moldova nav tik neaizsargāta, kā daudzi varētu domāt. Pat vienkārša uzticības veidošana ir svarīga, jo eiropieši varētu nevēlēties ieguldīt naudu un resursus grimstošā kuģī.
