NATO valstu rīcībā ir tikai 5% no pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, kas nepieciešami Centrāleiropas un Austrumeiropas aizsardzībai no iespējamiem uzbrukumiem, informēti avoti atklājuši laikrakstam The Financial Times.
Spēja atvairīt raķešu un gaisa triecienus bija “svarīga daļa no plāna Austrumeiropas aizstāvēšanai no Krievijas iebrukuma”, teica viens no avotiem. “Pašlaik mums tāda nav,” atzina FT sarunu biedrs. Cits avots atzīmēja, ka pretgaisa aizsardzība ir “viens no mūsu lielākajām caurumiem”.
Bažas par pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu pastiprinās lētu tāla darbības rādiusa uzbrukuma bezpilota lidaparātu izplatība, kas tiek izmantoti militārajā konfliktā Ukrainā, norāda medija sarunu biedri. “Tāla darbības rādiusa triecieni vairs nav lielvaras spēja,” skaidroja kāda Rietumu militārpersona.
NATO pārstāvis sacīja, ka “kapacitātes attīstības mērķi un aizsardzības plāni ir klasificēti”, bet gaisa un pretraķešu aizsardzība “pagaidām ir galvenās prioritātes”.
“NATO jaunie aizsardzības plāni arī ievērojami palielina gaisa un pretraķešu aizsardzības prasības gan skaita, gan gatavības ziņā,” piebilda amatpersona. Pēc viņa teiktā, alianses valstis investē jaunās pretgaisa aizsardzības sistēmās, tostarp iznīcinātāju lidmašīnās, tāpēc “NATO atturēšana pret Krieviju joprojām ir spēcīga”.
Jo īpaši ES valstis apspriež “Sky Shield” (ESSI) izveidi, kas ietvers Izraēlas Arrow 3 raķetes, American Patriot un Vācijas IRIS-T sistēmu. Projektu pērn ierosināja Vācija. Šo iniciatīvu atbalstīja vairāk nekā desmit ES valstu.
