Jurģa rītu gaili kāvu
Deviņiem cakuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem.
23. aprīlis, Ūsiņa diena jeb Jurģi, ir seni latviešu pavasara svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim.
Senāk laika viduspunktu starp Lielo dienu un vasaras saulgriežiem pieskatīja Ūsiņš. Viņa pārziņā bija cilvēku uzticamie līdzstrādnieki zirgi, čaklās bites un pavasara auglība. Šī bija viena no astoņām visnozīmīgākajām dienām gadā. Kristietībā populārais tēls svētais Juris ar laiku “pārņēma” Ūsiņa funkcijas, tāpēc līdz mūsdienām nonākušajos ticējumos biežāk parādās Jurģa, nevis Ūsiņa vārds.
Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.
Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem) ko mieloties.
Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien čūska par ceļu, tad tur labi neies.
Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien mājās.
Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.
Jurģa dienā visās mājās ēd gaiļa gaļu.
Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
Starp veco un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
Lietus Jurģa dienā sludina sliktu gadu.
Jurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
Pirms Jurģiem esot jāmazgājas ar bērza sulu vai ar varžu kurkuļiem, jāiespļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā.
Pirms Jurģiem nedrīkst staigāt basām kājām un svilpot, citādi piemetas drudzis.
Kad pirms Jurģiem pirmo reizi dzird pērkonu, jāpaceļ no zemes akmens, trīskārt jāpārvelk pār pieri un jānoliek atpakaļ vietā, tad galva nesāpēšot.
Dievs iesviedis ūdenī trīs aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos.
Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
Ja Jurģī saule uzspīd kaut vai tik, lai zirgu var apseglot, būs gana garš siena laiks, bet ja ilgāku laiciņu spīd -brangi padosies lopi.
Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
Ja pērkons iedārdina pirms Jurģiem, tad būšot bada gads
Laiku pareģojot, jāvēro, cik dienas pirms Jurģiem ir rasa, – tik dienu pirms Jēkaba dienas jāsāk pļaut rudzi.
Ja dzeguze deviņas dienas pirms Ūsiņiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara
Ja Jurģis iekrīt piektdienā, veci ļaudis pareģoja nelaimīgu gadu.
