Prezidents Volodimirs Zeļenskis ir pārliecināts, ka pamiers ir iespējams tikai tad, kad Krievijas vadība būs ieinteresēta panākt diplomātiskas vienošanās.To viņš uzsvēra intervijā Wall Street Journal (Video zemāk)
“Ja mēs runājam par pamieru, tad ir jāredz vēlme panākt pamieru no Krievijas Federācijas puses. Mēs to neredzam Ja viņi patiešām vēlas pamieru, tad viņiem ir nepieciešams parādīt to.
Šobrīd mēs risinājām sarunas par pamieru Mariupolē, lai ļautu civiliedzīvotājiem pamest bumbu patvertnes, un pat iesaistījām ANO, cerot virzīties uz priekšu. Tomēr viņi joprojām veic apšaudes un bombardēšanu. Mums ir vajadzīgs pamiers.
Bet tas kļūs iespējams, kad starp abu valstu vadītājiem būs dialogs un saruna. Ja mums būs tikšanās ar prezidentu Putinu, tad līdz tam laikam būs pamiers. Tad mēs varam personīgi vienoties ar viņu, ka mums ir jāuzņemas personiskas apņemšanās panākt pamieru, vēlams, publiskas. Tad varam ticēt.
Bet pamiers nenozīmē, ka Krievijas karaspēks paliks tur, kur tas ir tagad – un būs tāds iesaldēts konflikts. Mēs neko neiesaldēsim…
Mūsu grupas sazinās sarunu dalībnieku līmenī, kā tas notika Turcijā par sanāksmes sagatavošanu vai par nākotnes līgumiem starp valstīm. Bet tā ir komunikācija.
Varu teikt atklāti: es īsti neticu šādiem līgumiem. Es domāju, ka ir svarīgi runāt, bet, kamēr Krievijas Federācijas prezidents personīgi nenoliek savu parakstu vai kaut ko nepasaka klātienē, es neredzu vērtību šādiem līgumiem.
Zeļenskis atgādināja, ka Minskas procesa ietvaros pirms pilna mēroga iebrukuma 2022.gadā Ukraina pastāvīgi 8 gadus risināja sarunas ar Krieviju par pamieru. Kad tika sasniegts kāds kopīgs redzējums, Krievija drīz pārtrauca “klusumu” un atsāka apšaudes.
Tāpēc prezidents īsti netic pagaidu vienošanos panākšanai saistībā ar “klusuma režīmu” un nepiekritīs, ka Krievijas karaspēks tiks izvietots Ukrainas teritorijā. Vismaz būtu jābūt līgumiem par karaspēka izvešanu uz tām pozīcijām, kas pastāvēja uz 2022.gada 23.februāri.
