Pēc analītiķu domām, Ukrainai labāk ir izmantot netiešu pieeju: izmantojot neregulāros spēkus un artilēriju, lai iznīcinātu Krievijas karaspēka piegādes līnijas. Uzbrukumi munīcijas noliktavām jau ir pierādījuši savu efektivitāti.
Ukrainas amatpersonas jau vairākus mēnešus ir devušas mājienus un paziņojušas, ka pretuzbrukums Hersonas apgabalā ir nenovēršams. Amerikāņu raķetes HIMARS iznīcināja tiltus, lai izolētu Krievijas spēkus uz rietumiem no Dņepras. Tomēr uzbrukt ir grūtāk nekā aizsargāties. Par to ziņo The Economist.
Lielbritānijas izlūkdienesti jūlija beigās paziņoja, ka pretuzbrukums Hersonā jau sākas, un pēc sprādzieniem Krimā lidlaukā netālu no Saki pilsētas, ģenerālis Dmitrijs Marčenko paziņoja, ka Hersona tiks atbrīvota līdz gada beigām.
Tomēr tas nav viegls uzdevums, jo tikai kājnieki var ieņemt teritorijas. Tiek uzskatīts, ka uzbrūkošajai pusei nepieciešams trīs reizes vairāk personāla, lai veiksmīgi pārvarētu labi nocietinātu aizsardzību. Ja kādreiz Ukrainai bija tāda priekšrocība, tad vairs tā nav. Dažu pēdējo nedēļu laikā Krievijas Federācija ir izvietojusi savus spēkus no Izjumas apkaimes austrumu frontē, lai nostiprinātu savas pozīcijas Hersonā un reģionā. Pēc bēgļu teiktā, kuriem nesen izdevās pamest pilsētu, viņi redzēja daudz aprīkojuma un Krievijas militārpersonas, jo īpaši netālu no Nova Kahovkas.
Iespēju logs palaists garām
Konrāds Muzika no uzņēmuma Rochan Consulting, kas uzrauga situāciju frontē, sacīja, ka jūlija beigās reģionā atradās 13 Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG). (Viens BTG parasti ir vairāki simti cilvēku). Tagad viņiem jau ir 25-30.
“Tagad mēs uzskatām, ka šis iespēju logs jau ir pagājis,” skaidroja analītiķis. “Ukraiņiem nav pietiekami daudz karaspēka salīdzinājumā ar krieviem.”
Ukrainā ir pietiekams skaits militārpersonu, taču lielākā daļa no tiem ir jauniesauktie. Sarežģītākajās kaujās piedalījās piecas pieredzējušāko un apmācītāko Ukrainas karavīru brigādes, sacīja Royal United Services Institute analītiķis Džeks Vatlings. Šīs vienības ir izsmeltas un cietušas lielus zaudējumus. Būs vajadzīgs laiks, lai apmācītu un aprīkotu jaunos darbiniekus.
Uzbrukums Hersonai: Ukrainas bruņotie spēki zina, kā lieliski aizstāvēties
“Pēc 8 kara gadiem Ukrainas spēki ir iemācījušies lieliski sevi aizstāvēt, taču viņiem ir ļoti maza pieredze vai vispār nav pieredzes piedalīties liela mēroga uzbrukuma operācijās,” intervijā apraides žurnāla “Geopolitics Decanted” autoriem skaidroja pulkvedis Sergejs Grabskis. Veiksmīga pretuzbrukuma operācija bija saistīta ar daudziem zaudējumiem.
Krievu karaspēkam bija laiks sagatavoties. Viņi vairākus mēnešus raka tranšejas un atveda visu nepieciešamo, lai nostiprinātu savas pozīcijas Hersonas reģionā.
Kā uzskata bijušais Pentagona stratēģis Kriss Dogertijs, ja Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukums Hersonai izskatās pēc Krievijas uzbrukuma Severodoņeckai, tas ir strupceļš.
“Ukraina zaudēs daudz personāla un materiālu, un, visticamāk, šī būs pēdējā lielā Ukrainas spēku operācija 2022. gadā,” viņš skaidroja.
Pēc Dogertija domām, Ukrainai vajadzētu izmantot netiešu pieeju: izolēt Hersonu un ar neregulāro spēku un artilērijas palīdzību nogriezt Krievijas karaspēka apgādes līnijas. Nesenie partizānu uzbrukumi, kā arī uzbrukumi munīcijas noliktavām norāda uz šīs pieejas efektivitāti. Dažas Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka ir gatavas gaidīt un nogurdināt Krievijas spēkus, lai izvairītos no ielu kaujām un iznīcinātu pilsētu.
Tajā pašā laikā ir zināms ieguvums, sakot, ka ir nenovēršama sauszemes ofensīva. Papildus tam, ka okupēto reģionu iedzīvotāji atdzīvosies, tas var būt triks, ka KF Bruņoto spēku pavēlniecībai ir jāvelk spēki no citiem virzieniem. Šajā gadījumā citos reģionos paliks neaizsargātas vietas, kuras Ukraina var izmantot.
Uzbrukums Hersonai: politiskā un militārā stratēģija
Jautājums ir par to, kā tiek saskaņotas Ukrainas politiskās un militārās stratēģijas un vai tās vispār tiek saskaņotas. Prezidents Zelenskis cenšas parādīt Rietumu partneriem, ka ieroči, ko viņi nodod Ukrainai, maina kara gaitu un ar to saistītās ekonomiskās grūtības nav veltas.
Krievijas armija kompensē kaujas zaudējumus, šis apstāklis un rudenī piemirkusī zeme sarežģīs ierosināto ofensīvu. Ja tas nenotiks, tas iedragās morāli, bet, ja tas neizdosies, vilšanās būs vēl lielāka.
Analītiķi norāda uz Severodoņecku, kur tiek uzskatīts, ka Zelenskis pret padomu Ukrainas karaspēkam uzstāja uz pilsētas aizstāvēšanu ilgāk, nekā vajadzēja, jo ukraiņi tik tikko no turienes izkļuva dzīvi. Vēsturē ir piemēri, jo īpaši Otrajā pasaules karā, kad militārās operācijas sākās pārāk agri un galu galā izrādījās nepamatotas.
