Bieži nākas padomāt par mūžseno, bet ne tik viegli atbildamo jautājumu – kāda ir sievietes būtība. Piedzemdēt un izaudzināt bērnus? Dzīvot tā, lai katru dienu justos laimīga? Mācēt saprasties ar apkārtējiem? Nebūt vai, tieši otrādi, būt egoistei? Izveidot galvu reibinošu karjeru? Mācēt rūpēties par savu ģimeni?
Kad jūtamies laimīgas?
Kāds ir sievietes galvenais dzīves uzdevums? Man vienmēr šķitis, ka vienīgais veids, kā cilvēks var justies patiesi laimīgs, ir spēja sabalansēt visas dzīves jomas. Tu nekad nebūsi laimīga, ja nepārtraukti tikai strādāsi, veidosi galvu reibinošu karjeru, sasniegsi aizvien jaunus un jaunus mērķus, bet mājās tevi sagaidīs tukšs dzīvoklis un tukša gulta. Labākajā gadījumā tev pretī steigsies kaķis. Protams, ir lieliski dzīvot vienai, būt neatkarīgai, gatavot ēst tad, kad pati vēlies, satikties ar draugiem neatkarīgi no diennakts stundas, uzdzīvot līdz rītam, nedēļas nogales pavadīt, nerēķinoties ar nevienu citu. Tikai, ak vai, cik šī situācija mums visām ir pazīstama. Atklāti sakot, diezgan nožēlojama, jo ikviena sieviete, esmu par to pilnībā pārliecināta, vēlas pastāvīgas attiecības un savu ģimeni. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka vientuļnieces (lasīt – emancipētās sievietes) ne vienmēr atzīsies, ka reizēm vakarus pavada vienatnē, skumstot un šņukstot par savu dzīvi, jo nekādas izpriecas un nekāda pasaules nauda nespēs aizstāt ģimeni, mīlošu un gādīgu vīru, kā arī mazus un jaukus bērniņus. Nav liela māksla būt vienai, lielāka māksla ir spēt izveidot tieši tādas attiecības, kādas vēlies. Neviens veiksmīgi nokārtots darījums nespēs sniegt to emocionālo pacēlumu, kuru tev spēj sniegt ģimene.
Tomēr arī šis ir koks ar diviem galiem. Neviena sieviete nejutīsies patiesi laimīga tikai no tā, ka viņai ir jauka un ideāla ģimene.
Jājūt balanss
Auklējot bērnus, ikviena sieviete vēlas būt noderīga ne tikai viņiem un vīram, bet arī citiem. Nav obligāti jāstrādā megakompānijā, pietiek ar pieticīgu darbiņu, bet sievietei ir jābūt sajūtai, ka viņa ir spējīga ne tikai uzaudzināt bērnus, pagatavot pusdienas, izgludināt vīra kreklus, bet arī strādāt un darbā izmantot savas zināšanas. Šeit atkārtojas tas pats gadījums, kas ar biznesā veiksmīgām, bet vientuļām sievietēm. Atkal ir jājūt balanss.
Lai justos laimīgas, mums ir jāpiepilda savas vēlmes ne tikai vienā no dzīves jomām, bet visās. Mums ir jāpaspēj iegūt izglītība, darbs, kurš sagādā ne tikai noteiktu summu konkrētā mēneša datumā, bet arī gandarījumu un prieku. Mums ir jāpaspēj izaudzināt bērni, jāpaspēj izveidot laba un saticīga ģimene. Jāmīl ne tikai vīrs vai draugs, bet jāiemācās mīlēt arī sevi. Un, kas ir ļoti svarīgi, – jāiemācās izrādīt savu mīlestību. Jāmāk būt saticīgai. Jāmāk veidot attiecības. Jāmāk piedot un jāmāk pareizajā vietā un laikā pateikt nē. Mums ir jāiemācās rūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi. Reizēm to visu izdarīt šķiet neiespējami, bet mēs taču zinām, ka to var un mēs to varam. Būt sievietei ir pats labākais, kas ar mums var notikt!
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
