Vasaras vidu 6. jūlijā svinēsim Ribbes dzirnavu 150. gadu jubileju. Svētki būs visas dienas garumā pašā Zemgales sirdī – Bauskas novadā, Ceraukstē, Rožmalās.
Ribbes dzirnavas neskatoties uz laika ritējumu ir spējušas saglabāt savu stalto stāju un vēl jo projām katru dienu ir atvērtas apmeklētājiem. Zemgale izsenis tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti. Atstātais mantojums stāsta par 19. gs. tradīcijām maizes tapšanas ceļā. Tā sākums ir pavasarī, kad zemkopji iesēj pirmo rudzu sēklu, līdz tā izaug un tiek nogādāta dzirnavās.
“Svētkus svinēsim kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) “Novada garša” pasākumu “Izgaršo Latviju Zemgalē”. Tā būs viena no piecām garšu pieturām, kuras LLKC šovasar rīkos visā Latvijā.”
Pulkstens 22.00 vērosim krāšņāko šī gada dejas notikumu zemgalē kopā ar 1000 dejotājiem lieluzvedumā “Saule rudzu laukā”. Koncertā piedalās 1000 dejotāji no visas Zemgales.
Koncerta četrās daļās izdejosim:
Pavasari – kad diena un nakts ir tikko bijušas vienā garumā un diena kļuvusi par mirkli garāka kā nakts – latvieši svin LIELO DIENU.
Vasaru – Vasaras saulgrieži iezīmē šķirtni gan pašā dabā, gan zemkopja darbā. Dabā tā ir garākā diena un īsākā nakts, kad Latvijas īsā vasara sasniegusi ziedēšanas pilnību. Zemkopim pirms Jāņiem pabeigti aršanas, sēšanas un ravēšanas darbi.
Rudeni – pēc vasaras saulgriežiem sākas ražas novākšanas laiks, kuru ievada labības pļauja. Sākoties ražas novākšanai, dzirnavas pieņemas darba dunā.
Dzīres dzirnavās – Pēc senlatviešu tradīcijām vedības visbiežāk notika rudens mēnešos, kad lauku darbi tika apdarīti un labība novākta. Vedību mērķis ir viens – no neprecēto kārtas pāriet precēto kārtā.
