Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījuma laikā Federālajai asamblejai, kas paredzēts 21. februārī, var ierosināt mainīt militārās kampaņas statusu Ukrainā. “Speciālās militārās operācijas” (SMO) ar neskaidru juridisko statusu vietā Putins varētu izsludināt Krievijas likumos aprakstīto “pretterorisma operāciju”. Par šādu iespēju medijiem pastāstīja divi polittehnologi, kas sadarbojas ar prezidenta administrāciju.
“Pats ziņojums notiek īpašas operācijas režīmā. Pirmkārt, ilgu laiku tika slēpts, ka ziņa būs gada sākumā. Otrkārt, tika rīkotas publiskas tikšanās ar sistēmisko partiju līderiem – tas parasti nenotiek pirms vēstījuma. Treškārt, 22.februārī paredzēts koncerts-mītiņš ar prezidenta piedalīšanos. Galvenais šajā, protams, nav koncerts, bet gan mītiņš, ”sacīja anonimitāti vēlējies avots, piedaloties prezidenta administrācijas Iekšlietu departamenta sēdēs un pildot viņa rīkojumus. Taču neviens nezina, kāds būs galīgais lēmums, izņemot prezidentu un viņa tuvāko loku, viņš izdara atrunu.
Daudzi Krievijas politiskās elites pārstāvji būs optimistiski noskaņoti par pāreju uz PTO režīmu, kam var sekot konflikta deeskalācija, sacīja otrs avots.
“Pretterorisma operācijas” (PTO) režīmu regulē likums “Par terorisma apkarošanu”, un to ievieš teritorijās, kur potenciāli var notikt teroristu uzbrukumi vai militāras sadursmes. Režīms tiek pārtraukts līdz ar draudu izzušanu. PTO paredz vairākus ierobežojumus iedzīvotājiem un paplašinātas tiesības drošības spēkiem: piemēram, pēdējie var brīvi iekļūt jebkurās telpās, pārbaudīt dokumentus un izmantot civilo transportu. 1999. gadā Čečenijā tika ieviests PTO režīms, un tas tika atcelts tikai 2009. gada aprīlī.
Janvārī Valsts domes deputātu grupa jau ierosināja atteikties no termina “speciālā militārā operācija”, ko Putins ierosināja kara sākumā Ukrainā: “Vienotās Krievijas” deputāti Mihails Šeremets un Jurijs Švitkins iestājās par pilna mēroga kara pieteikšanu, bet “Taisnīgais krievs” Dmitrijs Gusevs atbalstīja pretterorisma operācijas režīmu
Lēmumu par formātu kara turpināšanai Ukrainā Putins pieņems, pamatojoties uz situāciju frontē, uzskata politiskais stratēģis Abass Gaļamovs. No 2008. līdz 2010. gadam viņš bija premjerministra Putina runu autors, un pēc kara uzliesmojuma pameta Krieviju un Krievijas varasiestādes viņu atzina par “ārvalstu aģentu”.
“Ja būs resursi, tad viņš turpinās, cerot sasniegt kādus pārliecinošākus rezultātus; ja nē, tas attēlos uzvaru no tā, kas ir. Tagad vispār neko nevar izslēgt – prezidents demonstrē pilnīgu nepiemērotību, taču nav skaidrs, vai viņš tiešām ir neadekvāts vai tikai par tādu izliekas, cerot pārliecināt ukraiņus atdot viņam vismaz tās teritorijas, kuras viņš kontrolē. Gaļamovs uzskata.
Polittehnologs Konstantīns Kalačovs uzskata, ka šobrīd Kremļa galvenais uzdevums ir pasniegt Ukrainu kā agresorvalsti. Un tas nozīmē, ka Krievijas varas iestādes mēģinās radīt iespaidu, ka Krievijas Federācija veic aizsardzības darbības.
“Speciālo militāro operāciju var pabeigt, tikai piekļūstot Doņeckas un Luganskas apgabala administratīvajām robežām. Pēc tam, lai neizskatītos pēc agresora, var runāt par Krievijas robežu aizsardzību. SMO vietā varat piedāvāt AO – aizsardzības operācija. Bet tas ir tīri hipotētiski,” saka Kalačovs.
Skaidrs, ka “speciālā operācija” ir ieilgusi, taču deeskalācijas plānam ir arī pretinieki, atzīmē politologs Iļja Graščenkovs. Pāreju uz CTO var iedomāties kā uzvaru, viņš uzsver: tā kā SMO mērķi nebija skaidri formulēti un vairākas reizes mainīti, var, piemēram, teikt, ka bija iespējams veikt “denacifikācijas” un ” anektēto Ukrainas reģionu demilitarizācija.
Putina vēstījums Federālajai asamblejai TV kanālu programmās parādījās 21.februārī plkst.12.00. Pēc valdības lūguma no 1.marta uz 22.februāri tika pārcelta Federācijas padomes sēde, iepriekš pavēstīja Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko. Tajā pašā dienā notiks Valsts domes neplānotā sēde. Pēc tam 22. februārī varas iestādes plāno koncertu-mītiņu Lužņikos. Pēdējo reizi līdzīgs pasākums ar nosaukumu “Par pasauli bez nacisma” notika 2022. gada 18. martā. Pasākums bija ieplānots, lai sakristu ar Krimas aneksijas 8. gadadienu, klāt bija Putins.
