Ziņa, ka Vladimirs Putins paziņoja par savu lēmumu kandidēt uz vēl vienu prezidenta termiņu, ekspertu aprindās neizraisīja sensāciju. Galvenā novērotāju interese bija veids, kā tas tika pasniegts.
Pēc mediju ziņām, Putins sacījis, ka kandidēs valsts apbalvošanas ceremonijas noslēgumā Kremlī. Protams, viņu aicināja. To izdarīja tā dēvētās DTR “parlamenta” priekšsēdētājs, bijušais Doņeckas separātistu lauka komandieris Artjoms Žoga, kurš uz pasākumu ieradās pilnā militārā formā. Tad pārējie ceremonijas dalībnieki vienbalsīgi pievienojās viņa lūgumam.
Ukraina sestdien nosodīja Krievijas plānus nākamā gada pavasarī rīkot prezidenta vēlēšanas, tostarp okupētajā Ukrainas teritorijā, pasludinot tās par “nederīgām”.
Vēlāk publiskotā video Putins atzina, ka viņam par vēlēšanām bijušas “dažādas domas”, taču viņš tomēr nolēma, ka “būs kopā ar tautu un kandidēs”.
Iepriekš ieslodzītais opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs un viņa domubiedri aicināja balsot par jebkuru kandidātu, izņemot Vladimiru Putinu.
Joprojām ir maz citu pretendentu uz prezidenta amatu: Krievijas Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs, bijušais Valsts domes deputāts Boriss Nadeždins, bijušais Doņeckas prokrievisko separātistu “aizsardzības ministrs” Igors Strelkovs (Girkins) un žurnāliste no Rževas Jekaterina Duncova. Nadeždins un Duncova savas kampaņas veic ar pretkara saukļiem, bet vai Centrālā vēlēšanu komisija viņus reģistrēs, tas ir liels jautājums.
Atbilstoši CVK direktīvai, paši izvirzītajiem kandidātiem dokumenti CVK jāiesniedz līdz 27.decembrim, bet partiju kandidātiem – līdz janvāra sākumam.
Putina lēmumā nav absolūti nekā pārsteidzoša, saka Kārļa universitātes (Prāga) Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Dmitrijs Dubrovskis . Pēc viņa ironiskās piezīmes, zirgi uz pārceltuves atkal netiek mainīti.
“Un nav taču neviena, ar ko nomainīt,” viņš sarkastiski sacīja. – Zīmīgi, ka vēlēšanu priekšvakarā valstī neparādījās neviens prezidenta “pēctecis”. Un pats interesantākais, kuram Kremlī tika dotas tiesības šo ideju pasniegt prezidentam, kura mutē to iebāza. Bija skaidrs, ka tautai jāpalūdz Putinam. Izrādījās, ka tauta ir Žoga. Tā ir prezidenta leģitimācija, izmantojot “īpašu militāru operāciju”. Prezidents to sāka, un tagad viņš to izmanto savai atkārtotai iecelšanai amatā, atklāti sakot.
Vairāk vai mazāk bija skaidrs, ka Putins kandidēs uz jaunu termiņu, sacīja Dmitrijs Dubrovskis: “Interesanti, kādus skaitļus Kremlis iekļaus vēlēšanu aktivitātē un rezultātos. Kā es saprotu, viņi balsos kaut kur ap 70%, un vismaz 80% vajadzētu balsot par Putinu. Jebkas vairāk ir pilnīgi nepiedienīgi, lai gan, protams, cilvēki augšgalā jau sen vairs neuztraucas par pieklājību.
Vienlaikus sociologs uzskata, ka kandidātiem ar pretkara programmu netiks dota iespēja piedalīties vēlēšanās. “Es domāju, ka viņiem tas nemaz nav vajadzīgs. Vienīgais, kurš varētu “skaļi” nākt klajā ar nosacītu pretkara programmu, ir Grigorijs Javļinskis. Bet, visticamāk, viņš vienkārši netiks reģistrēts. Kā arī Boriss Nadeždins un citi. Pretējā gadījumā tiks pausta pretkara nostāja, un būs jāpārrunā nepatīkami jautājumi. Bet, manuprāt, Kremlis to acīmredzami nevēlas,” viņš secināja.
Arī žurnālists – cilvēktiesību aizstāvis Oļegs Jelančiks nav pārsteigts par Putina lēmumu. Viņaprāt, viss notiek pēc Kremlī rakstītā scenārija.
“Tagad, ja Putins būtu riskējis netikt nominēts, tas radītu patiesu sensāciju, taču no viņa nevar gaidīt tādu dāvanu,” viņš uzsvēra. “Šķiet, ka viņam ir piespriests gavēnis, un šķiršanās no tā ir ārpus viņa spēka.” Vienīgais pārsteigums ir tas, cik slikti viss bija ierāmēts – militārā vidē ar Doņeckas kaujinieka Žogas lūgumu doties uz vēlēšanām. Vulgāra luga.”
Kā redz Oļegs Jelančiks, karš ar Ukrainu Krievijas sabiedrībai ir kļuvis par ārkārtīgi smagu tēmu, un Putinam šāda asociācija ir ļoti riskanta.
“Attiecībā uz pretkara kandidātiem šķiet, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Viss atkarīgs no tā, kā attīstīsies parakstu vākšanas kampaņa, un no partijas Jabloko nostājas – vai tā kādu no sevis izvirzīs. “Cik man zināms, Jabloko par šo jautājumu notiek nopietnas debates,” viņš secināja. (Jāpiebilst, ka Jabloko šodien paziņoja, ka tās līderis Javlinskis ir uzsācis iedzīvotāju parakstu vākšanu savai izvirzīšanai)
Nav iespējams iedomāties, ka Putins pēkšņi atteiksies no prezidenta amata, atzīmējis vēsturnieks un Viļņas Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes pasniedzējs Vasīlijs Žarkovs. “Vara ir vienīgā garantija viņa dzīvības saglabāšanai. Un viņš to labi zina. Tas ir galvenais, ko viņš par sevi zina. Viss pārējais ir sekundāri,” viņš secināja.
Pirmo reizi Krievijas vēsturē prezidenta vēlēšanas notiks trīs dienas – no nākamā gada 15. līdz 17. martam.
