Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma Copernicus ziņo, ka pēdējie septiņi gadi pasaulē ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, bet 2021. gads siltāko gadu topā ierindojas piektajā vietā. Gada pirmie pieci mēneši bija salīdzinoši vēsāki, savukārt no jūnija līdz oktobrim globālā vidējā gaisa temperatūra bija viena no augstākajām novērojumu vēsturē. Līdz ar to gada vidējā gaisa temperatūra pērn pasaulē bija par 0,3 °C augstāka nekā vidēji 1991.-2020. gados, kā arī par 1,1 °C – 1,2 °C augstāka, nekā pirmsindustriālajā periodā (1850.-1900. gados).
Eiropā 2021. gadā piedzīvota karstākā vasara novērojumu vēsturē. Tika novēroti arī vairāki ekstremāli laikapstākļi, piemēram, karstumviļņi Vidusjūras reģionā un spēcīgi plūdi centrālajā Eiropā.
Diemžēl siltumnīcefekta gāzu koncentrācija 2021. gadā arvien turpinājusi paaugstināties, par ko liecina satelīta mērījumu provizoriskā analīze. Ir fiksēti jauni ogļskābās gāzes un metāna koncentrācijas rekordi.
Arī Latvijā 2021. gads bija siltāks par klimatisko standarta normu: vidējā gaisa temperatūra bija +7,0 °C, kas ir 0,2 °C virs normas (1991.-2020. gads), līdz ar to 2021. gads ir devītais secīgais gads, kas ir siltāks par normu. Tāpat kā Eiropā, arī Latvijā pērnā vasara ir bijusi karstākā novērojumu vēsturē, taču tika piedzīvota arī vēsākā ziema pēdējos astoņos gados.
