Atkal ir pienācis tas gada laiks, kad sveces ienes mājās noskaņu. Tomēr daudzu sveču dedzināšana nav piemērota katra cilvēka veselībai.
Sveces ir būtiska daudzu cilvēku mājas sastāvdaļa tumšajā laikā. Tomēr, tās dedzinot, jāatceras dažas lietas, jo iekštelpās degošas sveces dažiem cilvēkiem var būt reāls veselības apdraudējums.
1. Iekštelpu gaiss ievērojami pasliktinās
Degšanas laikā sveces būtiski ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti, jo daļiņas un gāzveida emisijas nonāk tieši telpas, kurā uzturas un elpo cilvēki, gaisā. Koncentrācija var īslaicīgi paaugstināties.
Svecēm degot gaisā veidojas kaitīgas sīkas daļiņas, organiskas gaistošas gāzes, sodrēji un Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) savienojumi.
Līdzīgi savienojumi rodas, piemēram, no gaļas kūpināšanas, autosatiksmes un malkas dedzināšanas. Daudzu sveču dedzināšanas radītais kaitējums ir salīdzināms ar pasīvo smēķēšanu.
Šie organiskie PAO savienojumi tiek uzskatīti par kaitīgākajiem savienojumiem, kas rodas, dedzinot sveces. Ir konstatēts, ka pat nelielā koncentrācijā tie ir ļoti toksiski plaušu šūnām.
Turklāt kā sadegšanas produkti rodas organiskās gaistošās gāzes, kas kairina elpceļus. Šīs daļiņas nonāk plaušu perifērajās daļās, kur tās var izraisīt iekaisumu.
Jo vairāk sveču vienlaikus sadedzina telpā, jo vairāk rodas izmešu.
2. Jautājiet saviem viesiem viņu viedokli
Bagātīga sveču dedzināšana iekštelpās pakļauj jūs dažādiem elpceļu kairinājuma simptomiem, piemēram, gļotām, klepus kairinājumam un elpas trūkumam, kā arī iesnām. Sveces var izraisīt arī vieglus simptomus, piemēram, deguna un rīkles kairinājumu.
Var būt pieklājīgi pajautāt viesiem, vai viņiem ir pieņemams, ja telpā deg sveces.
Dažiem cilvēkiem daudz sveču dedzināšana var izraisīt slimības simptomu saasināšanos. Tie ir, piemēram, cilvēki ar HOPS (Hroniska obstruktīva plaušu slimība), astmu, sirds un asinsrites slimībām un vecāka gadagājuma cilvēki.
Piemēram, šī gada sākumā Dānijā veikts pētījums , kurā tika pētīta ēdiena gatavošanas un sveču dedzināšanas ietekme uz veselību, atklājās, ka radītie piesārņotāji jauniem astmas slimniekiem izraisīja kairinājumu un iekaisumu elpceļos.
Pētnieki arī atklāja iekaisuma faktoru pazīmes asinsritē.
Dedzinot sveces, palielinās arī elpceļu infekciju risks un pasliktinās elpceļu slimības. Palielinās arī nopietnāku infekciju, piemēram, bakteriāla bronhīta vai pneimonijas, attīstības risks.
Ja ģimenē ir mazs bērns ar gripu, jāizvairās no sveču dedzināšanas vai vismaz jāsamazina to daudzums. Bieža un nepārtraukta sveču dedzināšana var izraisīt simptomus arī maziem bērniem. Īpaši tas attiecas uz bērniem līdz 5 gadu vecumam, taču arī citiem palielinās risks saslimt ar bakteriālām infekcijām, ja bieži vien tiek aizdegtas daudzas sveces.
3. Laba ventilācija palīdz
Ventilācija ir svarīga. Ventilācijas funkcija ir izvadīt no dzīvokļa izlietoto gaisu un aizstāt to ar tīru, svaigu āra gaisu.
Ja gaisa apmaiņa nav efektīva, daļiņu koncentrācija iekštelpu gaisā var saglabāties augsta vēl ilgu laiku pēc sveces degšanas beigām. Šajā gadījumā arī veselības riski ir lielāki.
Īpaši problemātiski tas ir vecās daudzdzīvokļu mājās, kur nav dzīvoklim raksturīgās mehāniskās ventilācijas.
Pēc mediķu teiktā, īpaši mazos dzīvokļos vecajās mājās daudzu sveču dedzināšana kopā ar kamīnu viegli pārsniedz ielas līmeņa satiksmes emisijas.
Mazākos dzīvokļos ventilāciju var palielināt ar ventilāciju. Tomēr labāk to darīt tikai pēc sveču nodzēsšanas. Gaisa plūsma var izraisīt sveces dūmus un tādējādi palielināt daļiņu koncentrāciju.
4. Cik sveču ir par daudz?
Sveci var aizdegt, lai padedzinātu vienu vai divas reizes nedēļā, piemēram, pie kafijas vai vakariņu galda, lai radītu atmosfēru.
Pēc ekspertu domām, pāris sveču pāris reizes nedēļā ir labāks risinājums nekā sveču jūra katru dienu. Jāpievērš uzmanība degšanas laikam un jādedzina svece īsāku laiku, nevis visu dienu.
Ja vēlaties uzturēt pēc iespējas tīrāku iekštelpu gaisu, sveces jānomaina pret LED svecēm, vai arī sveces jādedzina tikai laternā ārā vai uz balkona.
5. Kā un kas deg?
Jo sliktāk svece deg, jo vairāk piemaisījumu tā izdala gaisā. Par to liecina sveces kūpēšana un liesmas plīvošana. Tāpēc svece jānovieto vietā, kur nav gaisa plūsmas.
Pārāk gara sveces dakts ir jāsaīsina.
Svarīgas ir arī sveces īpašības. Sveču ražotājiem ir prasības attiecībā uz izejvielām, kvēpu emisijām un kaitīgo ķīmisko vielu koncentrāciju.
Viena sveces aromāta iegūšanai vien nereti izmanto vairākus desmitus vielu: Šo vielu vidū visbiežāk ir arī smaržvielas, kas ir oficiāli atzītas par alerģiju izraisošām. Ja tās smaržas kompozīcijā ir vairāk nekā 0,1%, tad tam jābūt norādītām uz iepakojuma. Bet, ja šādas vielas kopā būs vairāk nekā 1%, – tad jau jābūt brīdinājumam, ka svece var izraisīt alerģiju
Lai arī smaržīgās sveces rada telpā vairāk vielu, kas var izraisīt alerģijas, kļūdaini būtu uzskatīt, ka nearomātiskās ir nekaitīgas. Sveces, kas nav aromatizētas un krāsotas, vairāk telpā rada ogļūdeņražus. To daudzums ļoti mainās atkarībā no parafīna. Starp izdalītajām vielām ir arī kancerogēnas vielas, piemēram, formaldehīds un benzols. Taču, domājot par sveču ietekmi uz vidi, der atcerēties, ka parafīna un želejveida sveces tiek iegūtas no fosilajiem resursiem. Piemēram, želejveida sveču sastāvā lielākā daļa ir minerāleļļas, kurām kā biezinātāji tiek pievienoti polimērsveķi. Savukārt sojas, palmu un kokoseļļas, kā arī bišu vaska sveces ražo no atjaunīgiem resursiem
Parafīns pēc savas būtības ir produkts, kas rodas kā blakusprodukts naftas pārstrādes procesā, taču tā kvalitāte var būt dažāda. Ir tā saucamais kvalitatīvais P2 parafīns, ko ir atļauts lietot pārtikas fasēšanai. Izmantojot kvalitatīvu parafīnu un atbilstošu degli, svece neizdalīs kaitīgas vielas
Izvēloties videi un veselībai draudzīgas sveces, der pievērst uzmanību arī deglim – tam jābūt no kokvilnas un ne pārāk garam. Garš deglis būs iemesls, kāpēc svece pastiprināti dūmos un piesārņos telpu, taču kokvilna nodrošinās, ka apkārtējā vidē neizdalās kaitīgās vielas. Savulaik degļi tika apstrādāti ar svinu, taču nu jau kādu laiku Eiropas Savienībā un ASV tādus ražot ir aizliegts.
