Rietumos arvien mazāk baidās no Krievijas puses eskalācijas karā ar Ukrainu, izņemot iespējamo kodolieroču izmantošanu. Tajā pašā laikā nesenie uzbrukumi Krievijas gaisa spēku bāzēm varētu kļūt par svarīgu simbolisku žestu konfliktā, raksta The New York Times, atsaucoties uz ekspertiem.
Bijušais Londonā bāzētā pētniecības institūta Chatham House direktors Robins Niblets izdevumam sacīja, ka Krievija jau ir izgājusi uz saasinājumiem, iznīcinot Ukrainas infrastruktūru, “lai mēģinātu mainīt kara stratēģisko kontekstu, piespiestu Ukrainu doties pie sarunu galda un brīdinātu eiropiešus, ka Ukrainas atjaunošana ar katru dienu kļūs grūtāka un dārgāka.
Vācijas ārpolitikas analītiķis Ulrihs Speks atzīmēja, ka Krievijas draudi saasināt karu, īpaši ar kodolieroču izmantošanu, izklausās arvien tukšāki. Viņš apgalvo, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam draudzīgi pasaules līderi, tostarp Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Indijas premjerministrs Narendra Modi, ir brīdinājuši Krievijas līderi no šādas rīcības, un ASV amatpersonas ir piedraudējušas ar nenoteiktām bēdīgām sekām, ja Kremlis to darīs.
Speks arī uzsvēra, ka NATO un Vašingtona “vienojās, ka ukraiņi virza procesu uz priekšu, tāpēc laika gaitā ir mazinājušās bailes no Krievijas eskalācijas”.
Ukrainas amatpersonas netic, ka Krievija var saasināt militāras darbības pret Ukrainu, un patiesībā cer, ka uzbrukumi Krievijas teritorijai šīs spējas vājinās, sacīja bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks, kuru citē arī NYT.
“Ukrainas izšķiršanās var kļūt par problēmu”
The New York Times norāda, ka, lai gan šķiet, ka šīs nedēļas uzbrukumi būtiski nesamazināja Krievijas militārās spējas, Ukrainas apņēmība dot triecienu Krievijas iekšienē varētu būt problēma Rietumu sabiedrotajiem, kuri nevēlas iesaistīties sadursmē ar Krieviju.
“Mēs nemudinājām un neļāvām ukraiņiem uzbrukt Krievijas iekšienē. Taču ir svarīgi saprast, ko ukraiņi katru dienu pārdzīvo, saskaroties ar notiekošo Krievijas agresiju pret viņu valsti. Un mēs esam apņēmušies nodrošināt, lai viņiem kopā ar daudziem citiem partneriem visā pasaulē būtu aprīkojums, kas viņiem nepieciešams, lai aizstāvētu sevi un savu teritoriju,” 6.decembrī sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens .
Tajā pašā laikā NYT atzīmē, ka ASV un citas NATO valstis ir konsekventi atteikušās nodrošināt Kijivai Rietumu ieročus, kas varētu sasniegt mērķus tālu Krievijā, piemēram, ATACMS raķetes, kuru darbības rādiuss ir līdz 300 kilometriem un, kam ir daudz lielāks ātrums un lielāks sprādzienbīstamības spēks nekā droniem. Sabiedrotie arī nevēlas nodrošināt Ukrainai tās pieprasītos modernos Rietumu tankus un iznīcinātājus.
”Sajuta uzvaras garšu”
Tomēr uzbrukumi Krievijas gaisa spēku bāzēm varētu būt “sava veida simbolisks žests”, sacīja Duglass Berijs, militārās aviācijas un kosmosa eksperts no Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta Londonā.
Jau no paša kara sākuma Kijiva centās karadarbību pārcelt uz Krievijas teritoriju, atgādina izdevums. Pirmajā mēnesī pēc iebrukuma februārī Ukrainas armija veica helikopteru uzbrukumu degvielas noliktavām Krievijā, izsaucot pirmo gaisa uzlidojuma trauksmi Krievijā kopš Otrā pasaules kara. Tam sekoja sprādzieni munīcijas noliktavās, dzelzceļa tiltos, degvielas noliktavās un militārajās bāzēs Krievijā un Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos. Taču tad uzbrukumi tika uzsākti no diezgan tuva attāluma, ne vairāk kā pāris desmitiem kilometru. Pēdējie objekti – Samaras un Kurskas apgabalos – izrādījās daudz dziļāk aizmugurē.
“Pēc deviņus mēnešus ilgas Krievijas bombardēšanas savās pilsētās ukraiņi ir sajutuši atdevi un parādījuši, ka viņu puse tagad var iekļūt dziļi Krievijā, teorētiski spējīga uzbrukt Maskavai, ja vēlas. Uzbrukumi arī pirmo reizi parādīja miljoniem krievu, ka arī viņi var būt neaizsargāti.
5. decembra rītā Krievijā tika uzbrukts uzreiz diviem militārajiem lidlaukiem – pie Rjazaņas un Engelsā atskanēja sprādzieni.
Šajās gaisa bāzēs atrodas stratēģiskas lidmašīnas, kas spēj pārvadāt kodolieročus. Kurskas apgabalā netālu no Halino lidlauka aizdegās naftas uzglabāšanas tvertne. Cietušo nebija. Gubernators Romāns Starovoits sacīja, ka iemesls bija drona uzbrukums.
Brjanskas apgabala Kulagu ciemā kombināta ”Slava” teritorijā naktī uz 6.decembri it kā ielidojuši divi bezpilota lidaparāti. Tie nokrita blakus piecas tonnas smagajām dīzeļdegvielas tvertnēm, taču tās bija tukšas, tāpēc no ugunsgrēka izdevās izvairīties.
