Latvijā, saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības datiem, ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, kļuvuši par invalīdiem. Redze ir viena no mūsu vissvarīgākajām maņām, un to zaudējot, cilvēki par aptuveni 70% – 80% zaudē iespēju uztvert apkārtesošo informāciju, un lielā mērā tiek ietekmētas šo cilvēku patstāvīgās rīcības spējas.
OptiO optikas misija – būt viegli sasniedzamai optikai, nodrošinot kvalitatīvu redzes korekciju visiem, kam tā nepieciešama. Savas misijas ietvaros tiek īstenota arī atbalsta programma vājredzīgiem cilvēkiem, dodot iespēju līdz 2019. gada beigām, bez maksas saņemt vācu optikas preču ražotāja ESCHENBACH lupu 40 eiro vērtībā. Lai saņemtu bezmaksas lupu sociālās programmas ietvaros, vispirms nepieciešams veikt redzes pārbaudi pie kāda no OptiO vājredzības korekcijas speciālistiem, kurš piemeklēs un izrakstīs individuāli piemērotus lupas parametrus. Redzes pārbaude un speciālista konsultācija programmas ietvaros izmaksā 25 eiro. Vājredzības korekcijas līdzekļi ir pieejami visos OptiO veikalos, taču visplašākais produktu klāsts pieejams OptiO veikalā Ķengara ielā 8, Rīgā, kas jau vairāk kā 20 gadus papildus standarta redzes korekcijai, padziļināti specializējas tieši vājredzības jautājumos un korekcijas līdzekļu piemeklēšanā. Plašāka informācija par atbalsta programmu un redzes speciālistiem, kas veic vājredzības izmeklēšanu, pieejama OptiO mājaslapā
Ināra Čipāne, OptiO optometriste: “Ja redze pasliktinās, cilvēki visbiežāk meklē kādu no ierastajiem korekcijas līdzekļiem – brilles vai kontaktlēcas. Tomēr dažas redzes problēmas šādi nevar atrisināt. Ja cilvēks ir vājredzīgs, situāciju nevar uzlabot ne brilles, ne kontaktlēcas, ne lāzerķirurģija. Biežākie vājredzības izraisītāji ir katarakta, glaukoma, senilā makulas deģenerācija, diabētiskā retinopātija, redzes nerva saslimšanas. Šīs diagnozes būtiski pasliktina pacientu dzīves kvalitāti un rada ierobežojumus ikdienas dzīvē, tāpēc vājredzīgiem cilvēkiem nepieciešama īpaša aprūpe un pielāgojumi, lai palīdzētu dzīvot pilnvērtīgi. Tā, piemēram, nepieciešams regulāri apmeklēt savu acu ārstu un ģimenes ārstu, kā arī vismaz reizi gadā tikties ar vājredzības korekcijas speciālistu, lai piemērotu atbilstošāko redzes palīglīdzekli.”
“Dažādiem vājredzības veidiem piemērojami atšķirīgi palīglīdzekļi, un to izvēle ir atkarīga no vājredzības paveida, proti, no tā, kura redzes orgāna daļa ir nevesela. Populārākie un visērtāk lietojamie redzes korekcijas līdzekļi vājredzīgiem cilvēkiem ir lupas, tomēr svarīgi atcerēties: lai atrastu konkrētajam cilvēkam piemērotu lupu, pirms tās iegādes nepieciešams apmeklēt speciālistu. Lupa, kas der vienam pacientam var būt pilnīgi nepiemērota kādam citam. Arī jāatceras: jo lielāks lupai palielinājums, jo mazāks redzes lauks un īsāks darba attālums. Kvalitatīvām lupām iestrādātas īpašas asfēriskas lēcas, bieži arī apgaismojums un statīvs, lai nodrošinātu maksimālu attēla stabilitāti. Tādēļ nav vienmēr jāmeklē lupa ar maksimāli lielu palielinājumu, bet gan kvalitatīvs palielinātājs, kas der konkrētajam pacientam un kuru speciālists ir iemācījis pareizi lietot,” stāsta I. Čipāne.
Modernāks risinājums ir dažāda veida elektroniskie palielinātāji. Tie automātiski fokusē un stabilizē attēlu un ļauj pielāgot subjektīvi patīkamāko apgaismojumu, kontrastu un palielinājumu. Daži elektroniskie palielinātāji ir piemēroti arī daudzveidīgu sadzīves darbu veikšanai vai staigāšanai pa ielu.
Iestrādājot īpaši stipras lēcas briļļu ietvarā, var iegūt ērtu palielinošo ierīci konkrētam darba attālumam. Lai uzlabotu tāluma redzi, reizēm brillēs iemontē īpašus tāluma teleskopus.
Ja redze ir pasliktināta, acis ir īpaši jutīgas, tās pasargāt palīdz dažādi neoptiskie palīglīdzekļi. Bieži izmanto dažādus krāsu filtrus un klipus kontrasta uzlabošanai vai uzbrilles aizsardzībai no saules.
Pārvietošanos pa ielu var atvieglot baltais spieķis. To izmanto, lai kontrolētu ietves reljefu un izvairītos no sadursmes ar citiem gājējiem. Tam ir arī savi lietošanas noteikumi, kuri jāapgūst.
Kā alternatīva iespēja – izmantot īpaši apmācītu suni-pavadoni. Latvijā, saskaņā ar servisa suņu biedrības TEODORS datiem, pašlaik ir 14 pilnībā apmācīti suņi, kas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem gatavi palīdzēt orientēties, brīdināt par šķēršļiem, palīdzēt pāriet ielu, atrast durvis, kā arī brīvu vietu, kur apsēsties, kā arī asistē citās ikdienā svarīgās aktivitātēs. Suņi-pavadoņi ir uzticami palīgi cilvēkiem ar ļoti smagām redzes problēmām, lai viņi varētu bez citu cilvēku palīdzības droši justies sabiedrībā un orientēties apkārtējā vidē. Tomēr Latvijā šādu suņu nav daudz. Tas vistiešākā mērā saistīts ar izmaksām, kas nepieciešamas, lai aptuveni divarpus gadu garumā pienācīgi apmācītu suni, līdz viņš ir gatavs kļūt par pavadoni. Par piecpadsmito apmācīto suni grib kļūt labradoru šķirnes sunīte Joko, kuras “skolas gaitas” aicināts atbalstīt ikviens. Plašāka informācija pieejama: https://www.acisietskola.lv/
