Mūsu mediķi sagatavojuši dažus padomus, kas lieti noderēs ikvienam, kurš tuvākajā laikā plāno doties ārā – ziemas spelgonī!
Aizvadītajā naktī termometra stabiņš daudzviet noslīdējis līdz pat mīnus 30 grādu atzīmei! Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem, ieskatieties Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas mediķu sagatavotajos ieteikumos!
Kas veicina atdzišanu, kā palīdzēt cilvēkam, kurš spelgonī pārmērīgi atdzisis, un kā rīkoties, ja esi guvis apsaldējumu?
Atdzišana
Pārmērīgu ķermeņa atdzišanu jeb hipotermiju veicina laikapstākļiem nepiemērots apģērbs. Tāpat drauds veselībai ir arī slapjš apģērbs, kas daudzkārt paātrina ķermeņa atdzišanu. Šādos laika apstākļos īpaši bīstams ir arī alkohols, kas rada mānīgu siltuma sajūtu – patiesībā, paplašinoties asinsvadiem, cilvēka ķermenis atdziest vēl ātrāk. Dienās, kad termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles, mūs apdraud arī spēcīgs vējš, kā arī ilgstoša atrašanās uz zemes vai ūdenī. Savukārt vecākiem cilvēkiem lielākais bieds ir nespēja pietiekami kustēties.
Ja esat nonācis situācijā, kurā jums jāpalīdz pamatīgi nosalušam cilvēkam, atcerieties, ka ir ļoti svarīgi to darīt pareizi! Pēc iespējas ātrāk cietušais jānogādā kādā siltā vietā, ideālā gadījumā telpās. Nākamais solis – jāatbrīvo ķermenis no mitrā vai slapjā apģērba un tā vietā jāpiedāvā sasildīties ar segu, kādu sausu apģērba gabalu vai folijas segu. Nekādā gadījumā nedrīkst veikt agresīvu sildīšanu – ļaut cilvēkam sēsties ļoti tuvu radiatoriem vai citiem siltuma avotiem. Arī karsta vanna var izraisīt pārmērīgi strauju temperatūras maiņu. Lai ātrāk atgūtos, cietušajam var, un tas ir pat ieteicams, dot siltus, cukurotus dzērienus, taču arī šajā gadījumā alkohols nederēs. Ja nosalušā stāvoklis acīmredzami neuzlabojas vai viņš ir bezsamaņā, nekavējoties, pa telefonu 113, jāizsauc mediķi, kā arī jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi.
Apsaldēšanās
Apkārtējās vides temperatūrai samazinoties zem nulles grādiem pēc celsija, pieaug apsaldējumu risks. Nereti no apsaldējumiem cieš nepasargātās ķermeņa daļas – ausis, deguns, roku un kāju pirksti. Visbiežāk apsaldējumus izraisa iepriekš minētais alkohols, kuru lietojot cilvēks gluži vienkārši nejūt, ka apsaldējas. Bieži pie vainas ir apstākļiem nepiemēroti apavi un cimdu vai cepures nevalkāšana. Pirmās apsaldēšanās pazīmes ir bāla āda, nejūtīgums aukstumam pakļautajās zonās, kā arī sāpes, kas palēnām var kļūt arvien spēcīgākas.
Cilvēkam, kurš guvis apsaldējumu, varat palīdzēt pēc iespējas ātrāk viņu nogādājot siltumā. Tāpat kā pārmērīgas atdzišanas gadījumā, noteikti jānovelk mitrās vai slapjās drēbes, cimdi, vai zābaki. Arī šādās situācijas, vislabāk palīdz mērena sildīšana, ļaujot ķermenim palēnām atgūties no pārdzīvotā. Apsaldētās vietas var aptīt ar sausu, tīru apģērba gabalu vai pārsēju, taču nekādā gadījumā tās nevajadzētu likt ūdenī, kā arī jāatturas no cietušās ķermeņa daļas masēšanas vai berzēšanas. Ķermeņa temperatūras paaugstināšanai, var dot siltu, cukurotu dzērienu, taču jāatceras, ka alkohols pilnīgi noteikti nepalīdzēs. Nopietnu apsaldējumu gadījumā, nekavējoties jāsazinās ar mediķiem, pa tālruni 113.
Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs
Miks Dūcis
