Atzīmējot Baltu vienības dienu, radio raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji devās uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, lai tiktos ar trīs jaunām studentēm – Dainu Zozaiti, Auksi Norikaiti un Viktoriju Jonkuti, lai noskaidrotu, kāpēc jaunietes nolēmušas apgūt latviešu valodu un kas latviešu kultūrā kaimiņiem liekas saistošs.
Baltu vienības diena veltīta 1236. gada 22. septembra Saules kaujai, kad lietuvieši un zemgaļi apvienojās cīņā pret Zobenbrāļu ordeni. Mūsdienās šī ir tā piemiņas diena, kas stiprina latviešu un lietuviešu kopības apziņu. Protams, jāatzīst, ka arī bez Saules kaujas lietuviešiem un latviešiem ir gana daudz kopīga. Par to pārliecināties palīdzēja Daina Zozaite, Aukse Norikaite un Viktorija Jonkute, kuras ne vien apgūst latviešu valodu, bet arī viņu zinātniskie pētījumi saistīti ar Latviju.
“Pašreiz es apgūstu kultūras mantojumu un tūrismu Vitauta Dižā Universitātē,” stāsta Daina Zozaite, “Latviešu valodu es sāku mācīties universitātē. Manā studiju programmā kā obligata prasība bija apgūt divas Baltijas reģiona valodas, un kā vienu no tām es izvēlējos latviešu valodu. Tas man palīdzēja rakstīt kursa darbu un bakalaura darbu. Galvenais pētījums bija par kāzām, mūsdienu kāzu tradīcijām. Salīdzināju lietuviešu un Latviešu kāzas. Galvenā atšķirība ir tā, ka latviešiem ir mičošana, bet lietuvieši vispār nezina, kas tas tāds ir.”
Vitauta Dižā Universitātē studē arī Aukse Norikaite. Viņas studiju virziens ir etnoloģija. Aukse ir dzimusi Lietuvas un Latvijas pierobežā, tur bērnībā bija iespēja skatīties televīzijas pāraides un klausīties radio latviešu valodā, tomēr nopietnai valodas apgūšanai Aukse pievērsusies studējot universitātē.
“Universitātē nolēmu rakstīt savu pētniecisko darbu par Lietuvas latviešiem. Man bija vajadzīgas valodas zināšanas. Iemācījos valodu un pēc tam aizbraucu uz Rīgu, kur studēju pusgadu. Vēl biju 3 mēnešus ilgā praksē Brīvdabas muzejā, tā pamazām turpinu savus pētījumus,” stāsta Aukse Norikaite.
Tāpat Aukse Norikaite atklāja, ka Latvijā ir vairāk lietuviešu nekā latviešu Lietuvā. Tomēr, latvieši Lietuvā cenšas būt sabiedriski aktīvi veidojot dažādas biedrības un sabiedriskās organizācijas. Latviešu valodas zināšanas Auksei noder arī ikdienā, jo viņa bieži vien seko līdzi Latvijas sociālajiem medijiem.
Ar Latvijas mediju saturu savos pētījumos iepazinusies arī Viktorija jonkute, kura doktorantūrā studē tur pat Viļņā. Savā pētnieciskajā darbībā Viktorija pēta un salīdzina Lietuvas un Latvijas neatkarības laika presi. Arī Viktorija ir dzimusi un augusi netālu no Lietuvas un Latvijas robežas, un arī viņa, tāpat kā Aukse, latviešu valodu dzirdējusi jau bērnībā, tomēr to apguvusi uzsākot studijas universitātē.
“Vēl mēs esam filmējuši filmu par Sventājas kuršiem – latviešiem. Tur arī mēs ar viņiem runājām latviski,” piebilst Viktorija Jonkute.
Viktorija Jonkute samēr regulāri apmeklē Latviju, tomēr ir novērojusi abu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes: “Latvieši ir mazliet lēnāki. Es domāju, ka latviešiem ir stiprāka kultūra, kultūras līmenis. To var saskatīt visur – presē, televīzijā. Latvieši ir stiprāki par lietuviešiem, viņiem ir spēcīgāks kultūras mantojums, tā ir daļa no viņu dzīves, tā ir dzīvā folklora, ne tikai kā mantojums.”
Mēģinot uzzināt, kādi stereotipi valda par latviešiem Lietuvā, Daina Zozaite norāda, ka to nemaz tik daudz nav: “Parasti par latviešiem saka – kaimiņi, braļukas. Mēs esam tie paši balti. No jokiem populārs tas ir “zirga galva”. Vēl mēs smejamies, ka latvieši ezi sauc par adatu galvu. Neko sliktu noteikti neviens nedomā.”
Aukse Norikaite astāstīja, ka lietuviešu un latviešu valodā ir daudz līdzīgu vārdu, tomēr ne vienmēr abās valodās tie nozīmēs vienu un to pašu. Tāpēc šādi vārdi bieži vien apgrūtina latviešu valodas mācīšanos. Tāpat, meitenes norādīja, ka lietuvietim iemācīties latviešu valodu tomēr ir vieglāk nekā latvietim iemācīties lietuviešu valodu.
“Es domāju, ka tā ir taisnība. Latviešu gramatika ir modernāka, bet lietuviešu valodā ir vairāk gramatiskas,” saka Daina.
Savukārt, Viktorija piebilst, ka vieglāk komunicēt ir ar latviešiem, kas dzīvo Lietuvā nevis Latvijā, jo savā runā Lietuvas latvieši jau iz aizguvuši lietuviešu valodas formas, kas tomēr ir vieglāk uztveramas.
Tāpat meitenes arī atklāja, ka Viļņā vēl pirms pāris gadsimtiem bijuši arī studenti no Latgales puses. Savukārt mūsdienās dažas Lietuvas augstākās izglītības iestādes sadarbojas ar Latvijas augstskolām un uzņem kaimiņzemes studentus un pasniedzējus.
Visu sarunu ar Dainu Zozaiti, Auksi Norikaiti un Viktoriju Jonkuti, klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:
–http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/22-09-2016-baltu-vienibas-diena-vilna/
–http://latgale.lv/lv/files/download?id=3523
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
