Ukrainas pretuzbrukumu apgrūtina vairāk mīnu lauku, nekā gaidīts, nepietiekams gaisa segums uzbrūkošajiem karaspēkiem un Kijivai nepieciešamā Rietumu militārā aprīkojuma trūkums, sacīja Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Redakins.
Taču operācija Krievijas karaspēka izdzīšanai no okupētajām teritorijām “nekad nav bijusi vienas dienas akcija”, un Ukrainas bruņotajiem spēkiem pamazām izdodas ielauzties Krievijas aizsardzības līnijā, “nogurdinot ienaidnieku, izstiepjot viņa spēkus un sniedzot tiem triecienus,” viņš skaidroja runājot parlamentā .
Līdz ar to nav nepieciešams noteikt konkrētus termiņus Ukrainai, lai demonstrētu panākumus pretuzbrukumā, mudināja admirālis. Daudzpusīgi sitieni un viltus virzība darīs savu, jo īpaši tāpēc, ka “Krievija tagad ir tik vāja, ka tai nav spēka savam pretuzbrukumam”.
“Krievijas armijas kaujas efektivitāte ir samazinājusies gandrīz uz pusi,” sacīja Redakins, skaidrojot, ka Krievijas spēja nodrošināt savu bruņoto grupu ir dramatiski kritusies.
Pagājušajā gadā tie izšāva 10 miljonus artilērijas šāviņu, bet labākajā gadījumā var saražot miljons šāviņu gadā. Krievijas karaspēks ir zaudējis 2500 tankus un labākajā gadījumā var saražot 200 jaunus tankus gadā.
Saskaņā ar Oryx tīmekļa vietni, kurā reģistrēti tikai dokumentēti tehnikas zaudējumi, Krievija kara laikā zaudēja 10 946 savas tehnikas vienības, kas ir gandrīz 22 vienības dienā. To vidū ir 2082 tanki, 901 bruņutransportieris, 2469 kājnieku kaujas mašīnas, 434 pašpiedziņas artilērijas vienības un 248 velkamās artilērijas vienības, 224 daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas, 99 helikopteri, 83 lidmašīnas, 12 kuģi utt.
Lielbritānija ieņem otro vietu pēc ASV ieroču piegāžu ziņā Ukrainai. Maijā tā piešķīra Storm Shadow raķetes ar vairāk nekā 250 km darbības rādiusu, kas ļāva Ukrainas bruņotajiem spēkiem sasniegt militāros mērķus un piegādes līnijas dziļi aiz ienaidnieka līnijām. Tā 22. jūnijā tika veikts trieciens tiltam pāri Čongāras šaurumam Azovas jūrā, kas savieno Krimu ar Melitopoli. Pēc britu izlūkdienestu domām, tas dubultoja laiku, kas nepieciešams militārās tehnikas nogādāšanai no Krimas uz frontes līniju.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless, nesen uzstājoties parlamentā, mudināja citas rietumvalstis nodrošināt Kijivai vairāk tāla darbības rādiusa raķešu.
94% Krievijas sauszemes spēku tagad ir iesaistīti Ukrainas virzienā, un karš tos ir smagi skāris, pirmdien sacīja NATO militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers. Tāpēc viņiem nav daudz iespēju stāties pretī aliansei, viņš sacīja: “Kopumā mēs redzam, ka krievi ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz NATO. Viņi nemeklē konfliktu ar NATO. Manuprāt, tā ir zīme, ka viņi ir ļoti, ļoti aizņemti. Es nedomāju, ka viņiem ir liela vara uz sauszemes, kas varētu kaut ko nodarīt kādam citam.
