Kaujās par Avdijivku Krievijas karaspēkam izdevās izlauzties cauri Ukrainas Bruņoto spēku aizsardzībai un iekļūt apdzīvotajā vietā, ziņo iebrucēju medijs ”Vojennoje obozreņije”. Informāciju par krievu izrāvienu portālam NEWS.ru apstiprināja Krievijas domes Aizsardzības komitejas deputāts Viktors Soboļevs.
“Jā, Krievijas bruņotie spēki izlauzās cauri Ukrainas bruņoto spēku aizsardzībai un iekļuva pilsētā. Avdijivka principā ir svarīga taktiskā ziņā, taču tai nav izšķirošas nozīmes ne operatīvi, ne stratēģiski,” sacīja Soboļevs.
Avdijivkas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Barabašs precizēja, ka, neskatoties uz kaujām, pilsētā joprojām ir vairāk nekā 1,4 tūkstoši iedzīvotāju, kuri slēpjas pagrabos, jo pilsētā it kā nav saglabājušās ēkas. “Vakar aizbrauca 11 pilsoņi. Notiek evakuācija šodien, būs rīt un parīt. Cilvēki jau ir noguruši,” sacīja Ukrainas amatpersona.
Prokrieviskais Telegram kanāls “Doņeckij Stringer” raksta, ka “mūsu karaspēks ir iekļuvis vasarnīcu ciematā Avdijivkā”, “pilsētas robeža ir pārrauta”, un “pilsētu kaujas ir ļoti tuvu”. Telegram kanāls “NGP RaZVedka” apgalvo, ka Krievijas karaspēks turpina ofensīvu, attīrot Avdijivkas koksa rūpnīcas industriālo zonu un nostiprinot savas pozīcijas. “Lielākā daļa industriālās zonas ir mūsu. Notiek gatavošanās turpmākajam darbam, līdzās uzbrukuma operācijām ir daudz smaga fiziska darba, iesaistītie sapratīs,” raksta okupantu kanāla autors.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz savu izlūkdienestu, apgalvo, ka Krievija mēģina tur ievest Ukrainas bruņotos spēkus “spīlēs”, un atzīmē Avdijivkas kā “pieejas Doņeckai” nozīmi. Ministrija uzsvēra Avdijivkas koksa un ķīmiskās rūpnīcas nozīmi, kas ir liels rūpnieciskais komplekss, kas ražo koksu un dažādas ķīmiskas vielas.
Rūpnīca “ieņem galveno taktisko pozīciju uz ziemeļiem no pilsētas,” skaidroja britu izlūkdienesti, “tur iet galvenais ceļš uz Avdijivku, un kontrole pār industriālo zonu faktiski nozīmēs kontroli pār visām piegādēm apdzīvotajai vietai. Tajā pašā laikā izlūkdienesta darbinieki ir pārliecināti, ka Avdijivkas koksa rūpnīcas ieņemšana ir grūts uzdevums, kas saistīts ar lieliem cilvēku zaudējumiem.
Medija ”Vojennoje delo” citētais Ukrainas militārais eksperts Serhijs Grabskis sacīja, ka Avdijivkas ieņemšana būtiski uzlabos Krievijas armijas loģistikas spējas, ļaujot tai brīvi manevrēt un nostiprināt savas grupas austrumu un dienvidu virzienā, kā arī radīs labvēlīgus apstākļi virzībai uz Pokrovsku.
Vācu laikraksts Bild salīdzina cīņu par Avdijivku ar “bēdīgi slaveno kauju par Bahmutu, kurā uzvarēja Putins”. Publikācijā norādīts, ka Krievijas karaspēks ieņēma dzelzceļa līniju pilsētas ziemeļos, pa kuru iepriekš gāja frontes līnija, un tādējādi liedza Ukrainai apgādāt ar ieročiem, munīciju un pārtiku pilsētas aizstāvjus. Kā ziņo Bild, Avdijivkā atrodas aptuveni 3 tūkstoši Ukrainas bruņoto spēku militārpersonu un aptuveni 1 tūkstotis civiliedzīvotāju. “Ukrainas prezidenta Zelenska vienīgā cerība cīņā pret Krieviju joprojām ir Rietumu, tostarp ASV un Vācijas, pārākie ieroči,” uzsver Vācijas medijs.
Arī žurnāla The Economist militārais apskatnieks Šašanks Džoši intervijā ”Ukrajinska Pravda” atzina, ka starp Bahmutas un Avdijivkas situācijām ir zināmas līdzības. Pēc viņa teiktā, pagājušajā gadā Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības lēmums turpināt kauju par Bahmutu noveda pie tā, ka Ukraina izsmēla savas lādiņu rezerves un deva Krievijai laiku un iespēju izveidot nocietinājumus dienvidos – tā saukto “Surovikina līniju”.
Tomēr Avdijivkas gadījumā novērotājs saskata būtiskas atšķirības. “Šīs vietas ģeogrāfija ir atšķirīga. Un es nedomāju, ka ir iespējams vilkt precīzu paralēli ar Bahmutu. Pilnīgi iespējams, ka Avdijivkas aizsardzība ir vairāk pamatota nekā Bahmuta aizsardzība,” atzīst Šašanks Džoši.
Spānijas laikraksts El Pais raksta par Ukrainas bruņoto spēku “lielajām problēmām” Avdijivkā, arī tur esošo situāciju salīdzinot ar Bahmutas aizsardzību. Saskaņā ar publikāciju, Ukrainas karaspēkam tagad ir 10 reizes mazāk šāviņu nekā Bahmutā. Tā amerikāņu haubices “Paladin” apkalpes komandieris 47. brigādē spāņu žurnālistiem stāstīja, ka, ja Bahmutā pavasarī un vasarā pie Orihivas viņa karavīri izšāva 100-150 šāviņu dienā, tad tagad Avdijivkā – tikai aptuveni 15. Pēc viņa teiktā, ugunsspēka intensitāte negatīvi ietekmē haubiču precizitāti: vasarā ”Paladin” kļūda bija 7 metri, bet tagad tā ir sasniegusi 70 metrus.
Turklāt Avdijivkas aizstāvības dalībnieki sūdzējās par Krievijas militārpersonu ievērojami palielināto pieredzi nocietinājumu veidošanā un priekšrocībām dronu skaitā – galvenokārt ”Orlan” un ”Lancet”. Kāds ukraiņu cīnītājs Ivans sūdzējās El Pais, ka “emocionāli aizstāvēties ir daudz grūtāk nekā uzbrukt: četras dienas jālūdzas tranšejā, kamēr notiek stafete, lai viņu artilērija tevi nenogalinātu, un tad jācīnās pret uzbrukumu un vēl vienu kājnieku uzbrukumu.
Militārais vēsturnieks Mihails Žirohovs intervijā BBC sacīja, ka Avdijivkā Ukrainas garnizons bija iesprostots “dziļā kabatā” teritorijā, kuru gandrīz pilnībā noklāja artilērija, un šāda “saspiestība” ar lielu personāla koncentrāciju un aprīkojumu ir saistīta ar augstu risku Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
“Situācija tur ir sarežģīta, īpaši ņemot vērā īsos attālumus. Attālums starp “spīļu” ziemeļu un dienvidu malām ir 4-5 km. Tas ir ļoti, ļoti maz. Ja, piemēram, kaut kur Zaporižjē vai Hersonas apgabalā meža plantācijas ir slikti, bet ne nāvējoši, tad pie Avdijivkas katrs virzība pat par 100-200 metriem ir ļoti, ļoti svarīga,” skaidroja Žirohovs.
