Ķīna gatavo jaunu plānu Ukrainas kara mierīgam noregulējumam, ņemot vērā “visu valstu suverenitātes ievērošanu”, aģentūrai Bloomberg sacīja CPC Centrālās komitejas Ārlietu komisijas biroja vadītājs Vans Ji. Nākamnedēļ viņš lidos uz Maskavu.
Jaunais miera priekšlikums atkārtos Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina izvirzītā iepriekšējā plāna punktus. Tas ietver ANO Statūtu principu ievērošanu.
Dienu iepriekš Ķīna aicināja Krieviju un Ukrainu pēc iespējas ātrāk izbeigt konfliktu. Valsts pastāvīgais pārstāvis ANO Džans Juns Drošības padomes sanāksmē sacīja , ka Krievijai vajadzētu pārtraukt uguni un sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu “cik drīz vien iespējams”.
Viņš norādīja, ka Pekina iestājas par visu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu. Tomēr diplomāts piebilda, ka konflikta noregulēšanas laikā jāņem vērā visu valstu likumīgās intereses drošības jomā.
Viņaprāt, pusēm būtu jāapspriež, kā veidot “līdzsvarotu un ilgtspējīgu drošības arhitektūru”. “Ja visi Minskas vienošanos nosacījumi būtu tikuši efektīvi īstenoti, Ukrainas krīze, iespējams, nebūtu rezultējusies tādā veidā, kāda tā ir šodien,” piebilda pastāvīgā pārstāve.
Jūns arī aicināja Rietumvalstis pievienoties izlīguma procesam. “Arī ASV, ES un NATO vajadzētu sēsties pie sarunu galda ar Krieviju, lai izveidotu visaptverošu un padziļinātu dialogu, kas balstīts uz drošības nedalāmības principiem,” sacīja Juns.
Ķīna pēc iebrukuma Ukrainā Krieviju nenosodīja. Valsts Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas jautājumam ir “sarežģīts un īpašs vēsturiskais konteksts”. Tomēr pēc konflikta ievilkšanās Pekina sāka aicināt izbeigt karadarbību.
Janvārī kļuva zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebrīdināja Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu par plāniem iebrukt Ukrainā. Dažas dienas pirms iebrukuma Putins apmeklēja Pekinu un tikai sacīja, ka varētu veikt “pasākumus”, ja Kijeva uzbruktu Krievijas teritorijai un izprovocēs humāno katastrofu, raksta Financial Times, atsaucoties uz Ķīnas amatpersonām. Šī iemesla dēļ Ķīnas varas iestādes ir pārstājušas uzticēties Putinam, un tās “vienkārši nesaprot Krieviju”.
Vienlaikus Ķīnas varas iestādes nolēma mazināt spriedzi attiecībās ar Rietumiem un nostiprināt savas pozīcijas Eiropā. Šajā sakarā Pekina sevi piedāvā ne tikai kā iespējamo miera nesēju, bet ir gatava piedalīties arī Ukrainas pēckara atjaunošanā, atzīmēja FT avoti.
