Pirmais aizrautības un iemīlēšanās vilnis ir pagātnē. Un, iespējams, ka tevi tas vairs neuztrauc. Garlaicība ilgstošās attiecībās ir tik ikdienišķa un normāla parādība, ka bieži vien to uzskata par neizbēgamu un nemainīgu. Bet vai tiešām tā tam jābūt?
Bezrūpīgs mājīgums jeb bīstama vienaldzība?
Kāda laiku padzīvojot kopā, ir normāli, ja romantikas alkas un vēlme pēc kaut kā jauna pamazām dilst. Protams, ir arī pozitīvi aspekti tam, ka partneri viens otra klātbūtni sāk uzskatīt par pašsaprotamu. Tas taču pieder pie stabilu un harmonisku attiecību skaistākās puses – ja tev ir kāds, kura klātbūtnē vari justies droši un brīvi, kurš tevi saprot un zina no galvas tavus paradumus, kurš tevi mīl vienmēr, neņemot vērā tavas pumpas; kāds, kurš var tevi palutināt un palīdzēt grūtā brīdī.
Vairs nešķiet tik jauki, kad sāk izturēties nevērīgi un kūtri. Kad partneri viens otru kārtīgi iepazinuši, draud iespēja, ka viņi aizvien mazāk sāks runāties par dažādām lietām, par kurām viņiem šķiet viss skaidrs, ko otrs domā, lai gan patiesībā viņiem nav ne jausmas, kas notiek otra galvā. Viņi pārstāj viens otram atstāstīt savus sapņus, idejas un jautrus piedzīvojumus. Tā vietā viņi labprātāk to visu stāsta saviem draugiem vai draudzenēm. Gulētiešanas laiki sāk atšķirties, tādēļ sekss kļūst par retu un sasteigtu notikumu. Viss, par ko viņi runājas, attiecas uz mājsaimniecības lietām. Partnera sabiedrība vairs nesagādā prieku, un vakars divatā kļūst par iepriekš paredzamu, rutinētu laika pavadīšanu.
Mazāk uzmanības kā mājdzīvniekam
Vēl ļaunāk kļūst, kad šīs pašsaprotamības rezultātā tiek zaudēta savstarpējā cieņa un pieklājība. Partneris gūst mazāk uzmanības un iejūtības nekā mājdzīvnieks. Ja pret partneri sāk izturēties kā pret īpašumu, kam nav jāvelta uzmanība, plaisa starp abiem palielinās.
Šāda veida neuzmanība var pārvērsties ļoti naidīgā un destruktīvā izteiksmē. Visļaunākais, ko šajā brīdī var darīt – to ignorēt. Tā vietā labāk vajadzētu to uzskatīt par iemeslu, lai kaut ko mainītu attiecībās.
Kas ir mainījies?
Viens no iemesliem, kādēļ rodas atsvešinātības sajūta, varētu būt tas, ka partneri vairs nedara kopā lietas, kas attiecību sākumā viņiem sagādāja prieku. Cits iemesls – ka viņi šīs pašas lietas dara kā vienmēr, nepamanot, ka abi partneri ir mainījušies. Iespējams, ka ikdienas steigā nav bijis laika apspriest šīs lietas, kas mainījušās. Ikviens bija pievērsies sev, koncentrējoties uz saviem mērķiem un problēmām, kamēr attiecības palika novārtā un norisa gluži automātiski. Ja tā noticis, vajadzētu apstāties, mierīgi apdomāties un no jauna pievērsties cilvēkam, ar kuru kopā gatavojas pavadīt visu mūžu.
Ja negrib likties ne zinis
Ja kāds saka, ka partneris kļuvis garlaicīgs, tad ar šo izteikumu tiek maskētas dziļākas bailes, būt pilnīgi atklātam pret partneri. Ja dziļi sirdī tu izjūti dusmas, vilšanos vai bailes, var gadīties, ka tu pilnībā izvairies iebraukt šajos “nedrošajos lauciņos” un tādēļ sarunās ar partneri nekad neaizskar patiešām svarīgas tēmas. Rezultātā jūsu sarunās izpaužas garlaicība un neapmierinātība.
Varētu būt grūti runāt par lietām, kas pašam iekšā vārās, it īpaši, ja neesi ticis skaidrībā ar sevi, taču nekur nav rakstīts, ka vispirms savas problēmas ir jāizprot pašam, iekams pārrunāt tās ar partneri. Labāk pateikt: “Es jūtos kaut kā vīlusies, bet pati nesaprotu, kāpēc,” nevis norobežoties ar virspusēju bāršanos.
Vairs viens otrā neieklausās
Iespējams, ka tev partneris šķiet garlaicīgs tāpēc, ka tu viņā kārtīgi neieklausies. Varbūt tu pavirši klausies, kad partneris tev stāsta kaut ko, kas viņam šķiet ļoti svarīgs; visbiežāk tas notiek tādēļ, ka tas nesakrīt ar tavu pārliecību. Ja mēs norobežojamies no tā, ko mūsu partneris mums cenšas pasniegt, dažreiz tas notiek aiz bailēm. Kaut kas viņa vārdos mūs satrauc, kaitina vai biedē un mēs vienkārši negribam dzirdēt (ieklausīties), kurp mūs aizvedīs šie vārdi. Mēs atrunājamies vai noniecinām problēmu, lai tikai nebūtu par to jādomā.
Likteņa ironijas dēļ, visbiežāk tie cilvēki, kuri sūdzas par garlaicību attiecībās, ļoti baidās no pārmainām, kas varētu rasties, ja diskusijās tiktu apspriesta problēma, kas viņus visvairāk nomāc attiecībās ar partneri. Piemēram, daudzi tie, kuriem seksuālā dzīve šķiet garlaicīga, paniski baidās no brīža, kad partneris gultā grib izmēģināt ko jaunu.
Kā tikt laukā no krīzes?
Lai atdzīvinātu attiecības, nozīmē, ka vajadzēs ne tikai nostāties pie mūriem, kuri laika gaitā sabūvēti, bet jābūt gataviem šos mūrus arī sagraut. To var panākt ar savstarpēju iedrošināšanu un domu apmaiņu, apspriežot idejas, mērķus, jūtas arī, ja tas nebūs viegli izdarāms.
Atvēliet sev laiku, lai regulāri runātu par lietām, kas jums abiem ir svarīgas. Koncentrējies uz to, ko tev stāsta partneris un izrādi interesi. Klausoties, pievērs partnerim nedalītu uzmanību un pārdomā dzirdēto. Nereaģē uz teikto ar tādām diskusiju nogalinošām frāzītēm kā “Labi, dārgais,” bet gan uzdod jautājumus un uzturi sarunu pie dzīvības, lai tā neaptrūkst iepriekš paredzamā vietā.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
