Naftas cenas noslīdējušas līdz februāra vidus līmenim. Ekonomiskās problēmas Ķīnā, Eiropā un ASV, mazinot pieprasījumu pēc izejvielām, radīja spiedienu uz kotācijām, šonedēļ tām pievienoja cerības par kodolvienošanos ar Irānu.
Sankciju atcelšana pret Irānu tirgū ienestu papildu 1,3 miljonus barelus naftas dienā, ziņojumā sacīja Vorens Patersons, ING preču stratēģijas direktors:
Tirgus noskaņojums kopumā ir negatīvs, ņemot vērā izredzes panākt vienošanos par Irānas kodolprogrammu, bet joprojām pastāv bažas par pieprasījumu pēc naftas.
Brent cena otrdien nokritās par 2,9% līdz 92,34 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 18.februāra, tas ir, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Amerikāņu naftas WTI cena kritās par 3,2% līdz 86,53 dolāriem. Trešdien kotējums bija attiecīgi 91,7 un 86,1 ASV dolārs.
Eiropas Savienība uzskata, ka Irānas varas iestāžu reakcija uz tās pagājušās nedēļas priekšlikumiem atdzīvināt 2015.gada vienošanos ir konstruktīva, ziņo Bloomberg, atsaucoties uz kādu amatpersonu, kas bija iepazinusies ar diplomātu centieniem pēc tam, kad Teherāna pirmdienas vakarā sniedza Briselei komentārus. ES apspriežas ar ASV par sarunu turpināšanu, sacīja avots.
Ne visi analītiķi ir pārliecināti, ka vienošanās drīz tiks panākta. Goldman Sachs to uzskata par maz ticamu tuvākajā nākotnē: ASV nevēlas sniegt garantijas, ka nākamās administrācijas neatkāpsies no darījuma, kā to darīja Donalds Tramps pēc nākšanas pie varas 2016. gadā, un Irāna jau eksportē 1 miljonu barelu dienā, vienlaikus veiksmīgi virzoties uz savas kodolprogrammas vidēja termiņa mērķiem.
Pat ja sarunās tiks panākts izrāviens, līgumu pakāpeniskā īstenošana nozīmē, ka jauni Irānas naftas apjomi tirgū neparādīsies līdz 2023. gada sākumam, norāda Goldman Sachs. Ja tas tomēr notiks, banka ir gatava pazemināt Brent naftas prognozi nākamajam gadam par 5-10 dolāriem no 125 dolāriem par barelu.
