Konsolidētajā kopbudžetā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni. Augsto pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošina kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar 2017. gada septiņu mēnešu periodu. To veicināja ievērojamās atmaksas (Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums) pamatbudžetā no Eiropas Komisijas (EK) gan par esošā plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumiem, gan arī saņemtie noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām. Tāpat nozīmīgi auguši pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi, ievērojami palielinoties AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēram par iepriekšējo gadu peļņu. Ne-nodokļu ieņēmumi palielinājušies, arī saņemot vienreizēju maksājumu – papildemisijas prēmiju 22,4 miljonu eiro apmērā.
Tādējādi lielākais pārpalikums veidojas valsts konsolidētajā budžetā (634,9 miljoni eiro), pieaugot par 435,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar septiņu mēnešu periodu pērn. Tajā pašā laikā pašvaldību budžetā pārpalikums bija par 50,6 miljoniem eiro mazāks kā pērn un veidoja 43,3 miljonus eiro. To galvenokārt ietekmē intensīvāka ES fondu investīciju projektu ieviešana un atlīdzības izdevumu kāpums, kā arī salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu pieaugums (par 1,7%), ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu.
Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos ieņēmumu kāpums vērojams visās galvenajās ieņēmumu grupās. Ieņēmumi kopumā palielinājušies par 882,3 miljoniem eiro jeb 15,7% un veidoja 6 498,2 miljonus eiro. EK atmaksas par ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanu nodrošināja par 318,7 miljoniem eiro jeb 61,8% augstākus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus. Savukārt labi izaugsmes rādītāji šā gada 1. pusgadā, nodokļu likmju pārskatīšana un ēnu ekonomikas apkarošana nodrošināja nodokļu ieņēmumu palielināšanos par 443,4 miljoniem eiro jeb 9,8%. Jāatzīmē, ka nozīmīgākais ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada septiņu mēnešu periodu, vērojams uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumos. Ne-nodokļu ieņēmumi pārskata periodā palielinājušies par 105,9 miljoniem eiro jeb 29,0%.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
