ASV varas iestādes sākušas sliekties uz to, ka karš starp Krieviju un Ukrainu pārvērtīsies iesaldētā konfliktā, kas varētu ievilkties gadu desmitiem, līdzīgi kā situācija Korejas pussalā, raksta Politico, atsaucoties uz avotiem Baltajā namā .
Šāds scenārijs izskatās arvien reālāks, viņi saka, jo ne Maskava, ne Kijiva negrasās atzīt sakāvi. Turklāt ASV pieļauj, ka gaidāmā Ukrainas pretuzbrukums Krievijai varētu nedot “nāvējošu triecienu”.
Iesaldēts konflikts ietver karadarbības pārtraukšanu, nepasludinot uzvarētāju, un oficiālu kara izbeigšanu. Šāda iespēja varētu kļūt “politiski pieņemama” gan ASV, gan citām sabiedrotajām valstīm, jo samazinātu nepieciešamību pēc militārās palīdzības Ukrainai, norāda avoti.
Šajā sakarā prezidenta Džo Baidena administrācija un citas ASV aģentūras rīkoja sākotnējās diskusijas par to, kā varētu izskatīties pagaidu demarkācijas līnija, kuru Ukraina un Krievija piekristu nešķērsot. Tāda tika izveidota starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju pēc kara beigām 1953. gadā. Miera līgums starp šīm valstīm līdz šim nav parakstīts.
Daži diskusiju dalībnieki uzstāj, ka Kijivai ir jāsaņem Mariupole un piekļuve Azovas jūrai, citi uzskata, ka, pirmkārt, šī jautājuma pamatā ir jābūt Ukrainas drošības nodrošināšanai.
“Mēs plānojam ilgtermiņā neatkarīgi no tā, vai konflikts izskatās iesaldēts vai atkusis,” sacīja ASV amatpersona, kas ir iepazinusies ar diskusijām.
Tomēr tas nav vienīgais scenārijs, ko ASV apsver. Kāda augsta līmeņa administrācijas amatpersona sacīja, ka pašlaik tiek pētītas daudzas “ārkārtas” iespējas, un “vienīgā uzticamā prognoze ir tāda, ka Krievijai neizdosies iekarot Ukrainu”.
Baltais nams uzskata, ka karš paliks “karsts” vēl ilgi, saistībā ar to Vašingtona turpinās nodrošināt Ukrainai ieročus un atbalstu, lai tā pēc iespējas vairāk izstumtu Krieviju no okupētajām teritorijām. ASV apsver arī ilgtermiņa drošības sakarus ar Ukrainu, tostarp attiecības ar NATO.
Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Kijiva nepiekritīs iesaldētam konfliktam, jo tas ļaus Krievijai palikt savās pozīcijās, pagaidīt un tad ar jaunu sparu sākt karu. Vienlaikus viņš atzina , ka karš ievilksies “gadiem vai gadu desmitiem” ar nepietiekamu sabiedroto atbalstu un līdz ar to tajā tiks iesaistītas citas valstis. Viņš brīdināja, ka “citām valstīm šobrīd ir lētāk atbalstīt Ukrainu, nekā palielināt trešā pasaules kara riskus”.
Ukrainas militārā vadība paziņoja par plāniem izbeigt karu kaujas laukā, atgūstot visas teritorijas 1991.gada robežās, tostarp Krimu.
