Kad es biju pravietis, kas vēstīja par saldu nākotni, visi mani nesa rokās. Tiklīdz es sāku stāstīt patiesību par situāciju Ukrainā, sabiedrība mani izgrūda no valsts. Bet, ja mēs neteiksim patiesību, mēs zaudēsim šo karu, saka bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Par to raksta poļu medijs Rzeczpospolita
Arestovičs nosauca trīs iespējamos scenārijus militārā konflikta attīstībai ar Krieviju 2024.gadā. Neviens no tiem nav izrādījies pozitīvs.
Pirmais variants paredz, ka Krievija, Ķīna un ASV vienojas par kara izbeigšanu. Šis Ukrainas scenārijs būtu “ne vairs karš, bet arī ne miers”, tostarp tāpēc, ka šādā situācijā dažkārt tiktu pārkāpts pamiers, atzīmē Arestovičs. Turklāt mājās atgriezušies karavīri piedzīvos ekonomiskas problēmas, saskarsies ar bezdarbu, kā arī sāks domāt par “kaimiņiem, kuri nav devušies uz fronti”. Tas, pēc Arestoviča domām, varētu novest pie trešā “Maidana”.
Otrais variants attiecas uz karadarbības turpināšanu. Rietumi tāpat kā līdz šim apgādās Ukrainu ar ieročiem, bet Ukrainas armija tiks sakauta vairākos frontes sektoros, pēc kā sāksies iekšējie konflikti. “Mēs sāksim mest viens otram rīklē, meklēt atbildīgos, un tas viss notiks saskaņā ar karastāvokli,” skaidroja Arestovičs.
Trešo iespēju Arestovičs sauc par “pasakainu” un atsaucas uz fantāzijas sfēru. Ja sekojam šim scenārijam, tad Rietumiem ir jāpiegādā Ukrainai ieroči un cita nepieciešamā palīdzība “milzīgos” apjomos, pateicoties kuriem Ukrainas bruņotie spēki varēs uzsākt jaunu ofensīvu.
“Bet, atklāti sakot, es neredzu pozitīvu Ukrainas scenāriju 2024. gadā,” secināja Arestovičs.
Pēc viņa teiktā, runa ir ne tikai par Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska situāciju, bet par ukraiņiem kopumā. Tagad, pēc Arestoviča teiktā, valstī ir sācies konflikta trešais posms, taču tā “nav gatava” tam.
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks šādu lietu stāvokli cita starpā saista ar to, ka tiek samazinātas piegādes no Rietumiem. Arestovičs ir pārliecināts, ka militārās palīdzības plūsma sarūk tāpēc, ka partneri nesaprot, kurā virzienā virzās Ukraina.
“Amerikāņi samazina mums palīdzību un apspriež to nevis tāpēc, ka viņiem nav naudas, bet gan tāpēc, ka viņiem nav atbildes uz jautājumu “kāpēc?” Tā kā mēs paši nezinām, “kāpēc”, viņš uzsvēra.
Pēc Arestoviča teiktā, pirmais kara posms starp Krieviju un Ukrainu ilga no 2022. gada 24. februāra līdz 2. aprīlim, bet otrais beidzās 2023. gada 1. novembrī, pēc tam, kad tika publicēts Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērijs Zalužnija raksts žurnālam The Economist. Tajā virspavēlnieks norādīja, ka situācija frontē nonākusi strupceļā.
Arestovičs norādīja, ka Ukraina nav spējusi gūt panākumus karadarbības otrajā posmā, jo valsts “neko nedarīja, kā vien izspieda no Rietumiem”. Kamēr Krievija, viņš sacīja, “steidzās investēt un attīstīt savu ieroču rūpniecību, iemācījās apiet sankcijas un iesaistīja konfliktā Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu”.
Cita starpā Arestovičs ierosināja attiekties pret DTR, LTR, Krimu, Zaporižjas un Hersonas reģioniem tāpat kā Dienvidkoreja pret KTDR teritorijām vai kā Vācijas Federatīvā Republika izturas pret VDR.
“Jāatzīst, ka mēs neatdosim savas teritorijas, taču pašreizējā stadijā neesam gatavi tās atgūt ar militāriem līdzekļiem,” ir pārliecināts bijušais padomnieks.
Vēlēšanas Ukrainā
Pēc Arestoviča domām, vēlēšanas Ukrainā kara laikā ir iespējamas. Viņš uzsvēra, ka var tikt uzsākta elektroniskā balsošana, un aizbraukušie ukraiņi var balsot valsts vēstniecībās. Turklāt Zelenskis var apturēt karastāvokli un izsludināt ārkārtas stāvokli.
“Ābrahams Linkolns vadīja vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs pilsoņu kara laikā. Bet es neesmu pārliecināts, ka vēlēšanas kaut ko mainīs. Sabiedrība dzīvo ar pārspīlētām cerībām un pārliecību, ka mēs atgriezīsimies pie 1991. gada robežām. <…> Tauta arī tic, ka iestāsimies NATO un saņemsim drošības garantijas. Man ir šaubas,” sacīja Arestovičs.
Runājot par personīgajām ambīcijām prezidenta vēlēšanās, Arestovičs sacīja, ka tas “nav viņa mērķis”. “Es to redzu kā iespēju apdomāt, pārdomāt situāciju, kurā atrodamies. Mēs, maigi sakot, stagnējam. Lai no tā izkļūtu, jāmeklē veidi, kā sniegt sabiedrībai ticamu informāciju,” viņš sprieda.
