Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) ziņojums par 2021.gada rezultātiem runā par stabilu klimata katastrofas tuvošanos, sacīja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjerešs.
Viņš norādīja, ka “jūras līmeņa paaugstināšanās, okeāna temperatūras paaugstināšanās, siltumnīcefekta gāzu koncentrācija, pieaugošais skābums okeānos ir uzstādījis satraucošus jaunus rekordus”.
Globālā enerģētikas sistēma ir salauzta, un tas mūs tuvina klimata katastrofai.
Pēc ANO ģenerālsekretāra domām, ir iespējams novērst sliktāko scenāriju, ja cilvēce sāks “tīrāku un zaļāku” attīstības ceļu. Gutjerešs uzskata, ka fosilais kurināmais ir strupceļš gan vides, gan ekonomiskā ziņā.
Savukārt Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Petteri Tālass brīdināja, ka šie procesi turpināsies, līdz būs līdzekļi oglekļa izvadīšanai no atmosfēras.
Gutjerešs ir ierosinājis vairākus pasākumus, lai paātrinātu enerģētikas pāreju. Viņš arī atgādināja par atjaunojamo avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas, pieejamību. Tie ir lētāki nekā ogles un citi fosilie kurināmie. Tomēr “mums ir jāliek tiem darboties steidzami, plašā mērogā un ātri.” Šajā sakarā nepieciešams paplašināt komponentu piegādi tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos avotus, uzskata ANO ģenerālsekretārs.
Gutjerešs arī mudināja valstis paātrināt un vienkāršot saules un vēja enerģijas projektu apstiprināšanas procesu, modernizēt elektrotīklus, izbeigt fosilā kurināmā subsīdijas un trīskāršus ieguldījumus atjaunojamo energoresursu jomā.
Ir pienācis laiks paātrināt pāreju uz atjaunojamo enerģiju, kamēr nav par vēlu.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas eksperti 11.maijā sacīja, ka pasaule stabili tuvojas starptautiskajos klimata līgumos fiksētajam sasilšanas slieksnim 1,5 grādiem pēc Celsija.
Varbūtība, ka Zeme tuvāko piecu gadu laikā īslaicīgi sasniegs šo temperatūras atzīmi, ir sasniegusi 50%. Pērn šīs iespējas bija aptuveni 40%, bet pirms desmit gadiem – tikai 10%.
Tajā pašā laikā zinātnieki norādīja, ka pastāv 93% iespējamība, ka līdz 2026. gada beigām pasaulē tiks uzstādīts vēsturē karstākā gada rekords, un pieci gadi no 2022. līdz 2026. gadam būs viskarstākie. Pagaidām rekords pieder 2016. gadam.
Speciālistu prognozes sāk piepildīties. Martā Indiju skāra rekordliels karstuma vilnis vairāk nekā 120 gadu laikā. Indijas Tropu meteoroloģijas institūta zinātnieks Roksis Metjū Kals sacīja, ka globālā sasilšana ir “galvenais cēlonis lielākiem karstuma periodiem”.
Aprīļa beigās Sibīrijā iestājās nenormāls karstums. Gaisa temperatūra Novosibirskā ir atjaunojusi rekordu pirms četrdesmit gadiem un sasniedza 25 grādus pēc Celsija. Aptuveni vienādi skaitļi tika novēroti Tomskā un Krasnojarskā.
Nenormāla karstuma sekas ir bīstamas visai pasaulei. Pirmkārt, tas skars kviešu ražu. Krievijas un Ukrainas kara apstākļos šis apstāklis draud ar globālu pārtikas krīzi.
