Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins plašā paziņojumā pēc abu līderu sarunām šonedēļ Maskavā ir stingri apliecinājuši savu vienošanos daudzos jautājumos un pauduši kopīgu neuzticību ASV. Par to savā ziņā CNN raksta Simona Makartija.
Viņu tikšanās, kas notika Krievijas uzbrukuma Ukrainā ēnā, neatstāja nekādu jautājumu par Pekinas apņemšanos attīstīt attiecības ar Maskavu, neskatoties uz Putina pieaugošo izolāciju globālajā arēnā, jo viņa postošais karš turpinās jau otro gadu.
Šeit ir pieci secinājumi:
Nav jēgpilnas virzības uz priekšu Ukrainas jautājumā: tikšanās nedeva nekādu izrāvienu konflikta atrisināšanā. Abi līderi aicināja pārtraukt darbības, kas “palielina spriedzi” un “pagarina” karu, teikts viņu kopīgajā paziņojumā, ko izplatījusi Ķīnas Ārlietu ministrija. Paziņojumā nav atzīts, ka Krievijas iebrukums un militārais uzbrukums ir iemesls pastāvīgajai vardarbībai un humanitārajai krīzei Ukrainā.
Jauna pasaules kārtība un savienība pret ASV: Eksperti saka, ka Ķīnas un Krievijas tieksme veidot savu savienību pret ASV – un pasaules kārtību, kas vairāk piemērota viņu pašu autokrātiskākām darba kārtībām – bija tikšanās virzošais spēks, nevis interese atrisināt karu Ukrainā. Kad Sji pēc otrdienas valsts vakariņām kopā ar Putinu pameta Kremli, viņa atvadu vēstījums atkārtoja viņa uzskatu, ka globālās varas dinamika mainās. “Mums kopā vajadzētu virzīt uz priekšu šīs pārmaiņas, kas nav notikušas 100 gadus. Sargiet sevi,” viņš teica atvadu rokasspiediena laikā ar Putinu, norādot uz to, ko Sji uzskata par laikmetu, kurā Rietumi izdziest, bet Ķīna ir augšupejoša.
“Militārā savstarpējā uzticēšanās” un aizsardzības saites: Iespējamie draudi no tādām struktūrām kā NATO un AUKUS – drošības pakts, ko veido Austrālija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis – kļuva par abu valstu vadītāju nepārprotamu uzmanības objektu, ieskaitot to ietekmi uz Āziju. Sji un Putins savā kopīgajā paziņojumā pauda “nopietnas bažas” par NATO “nepārtraukto militārās drošības sakaru stiprināšanu ar Āzijas un Klusā okeāna valstīm”, kā arī norādīja, ka viņi “pretojas ārējiem militārajiem spēkiem, kas grauj reģionālo mieru un stabilitāti”.
Ekonomiskais un enerģētiskais stimuls: Putins otrdien paziņoja, ka Maskava ir gatava atbalstīt Ķīnas biznesu, “aizstājot Rietumu uzņēmumus”, kas atstājuši Krieviju kopš viņa iebrukuma Ukrainā. Krievija ir kļuvusi arvien vairāk atkarīga no Ķīnas kā importa tirgus un elektronikas eksportētājas pēc tam, kad tai tika piemērotas plašas sankcijas.
Sadalītā pasaule: Maskavas samita optika bija dziļi kontrastēja ar vienlaikus notikušo Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Japānas līdera Fumio Kišidas tikšanos. Zelenskis slavēja Kišidu un citus Ukrainu apmeklējušos līderus, jo viņi “izrāda cieņu” ne tikai pret Ukrainu, bet arī “par civilizētu noteikumu un civilizētas dzīves saglabāšanu un funkcionēšanu pasaulē”.
