Krievija saražo līdz 1500 tankiem gadā un militārā spēka veidošanā ir ievērojami pārāka par vairākām lielākajām Eiropas NATO valstīm, intervijā laikrakstam Tagesspiegel sacīja Vācijas Bruņoto spēku ģenerālinspektors Karstens Brēers . Viņš brīdināja, ka šādā tempā pēc “pieciem līdz astoņiem” gadiem prezidentam Vladimiram Putinam būs iespēja sākt karu ar Ziemeļatlantijas aliansi.
“Krievijas armija katru gadu tiek papildināta ar 1000-1500 tankiem. Piecās lielākajās Eiropas NATO dalībvalstīs dienestā ir tikai puse no mazākā skaita. Bundesvēram ir aptuveni 300 kaujas tanki. Ja šim potenciālam pievienojam nodomus, kas noteikti ir lasāmi Putina runās, tad mums jābūt piesardzīgiem,” sacīja Brēers.
Pēc viņa teiktā, pamatojoties uz šo informāciju, kā arī datiem, kas nāk no sabiedroto izlūkdienestiem un bruņotajiem spēkiem, var secināt, ka Krievijas armija gatavojas uzbrukumam Rietumiem un līdz 2029.gadam tās rīcībā būs visi materiāli un personāla resursi, lai tas būtu iespējams.
Kā uzsvēra Brēers, tas nozīmē, ka Vācijai ir jābūt gatavai šādam scenārijam. Viņš atzina, ka palīdzība Ukrainai skārusi Bundesvēra ieroču rezerves, un līdz šim atrisināts tikai jautājums par militārpersonu personīgo ekipējumu. “Karavīri zina, ka šobrīd mēs piedzīvojam krīzi, jo vispirms ir jāsagatavo jau pasūtītā tehnika. Jauni tanki vēl nav parādes laukumā, un jaunas lidmašīnas vēl nav angārā,” atzīmēja ģenerālis.
Brēers apliecināja, ka situācija sāks mainīties nākamgad, un 2026. un 2027. gadā vajadzētu sagaidīt “ievērojamu pieaugumu” jaunu ieroču sistēmu ienākšanā karaspēkā. Tajā pašā laikā viņam bija grūti atbildēt uz jautājumu, cik izmaksātu Vācijas armijas pilnīgas kaujas gatavības sasniegšana, taču norādīja, ka izšķirošais faktors ir pastāvīgs un stabils aizsardzības budžeta pieaugums.
Pēc viņa teiktā, izdevumu palielinājums par 1,25 miljardiem eiro, līdz 53 miljardiem eiro 2025.gadā, nav pietiekams aprīkojumam, kas Bundesvēram nākamgad būs jāiegādājas, lai to saņemtu līdz 2029.gadam un varētu uzticami kalpot. Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzstāja uz aizsardzības izdevumu palielināšanu par 6 miljardiem eiro.
Brēers uzsvēra, ka gan viņš, gan ministrs lika armijai saprast, ka darbības izmaksu ietaupījumu nebūs. “Lai veiktu atturēšanas funkcijas, ir nepieciešama augsta kaujas gatavība. To var panākt tikai ar personāla apmācību un praksi, kā arī ar nepieciešamo ieroču gatavību darbībai. No otras puses, ja tiek aizkavēta jaunu iegāde, mēs atkal radām jaudas nepilnības. Mums jāizvairās no abiem,” secināja ģenerālis.
Īpašam Bundesvēra modernizācijas fondam 100 miljardu eiro vērtībā vajadzētu beigties līdz 2028. gadam. Tas tika izveidots pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, daļēji, lai Vācija varētu sasniegt NATO izvirzīto aizsardzības izdevumu mērķi 2% apmērā no IKP.
Saskaņā ar Reuters avotiem Vācijas Finanšu ministrijā, 2026.–2027. gadā finansējuma iztrūkums šajā jomā sasniegs 13 miljardus eiro, un 2028. gadā, lai sasniegtu NATO kritēriju bez īpaša fonda, būs nepieciešami 28 miljardi eiro. Vācijas kanclers Olafs Šolcs atzīmēja, ka, sākot ar 2028. gadu, aizsardzībai no valsts kases tiks atvēlēti 80 miljardi eiro.
Iepriekš kļuva zināms, ka Vācija 2025.gadā uz pusi samazinās militāro palīdzību Ukrainai. Šiem mērķiem plānots atvēlēt 4 miljardus eiro pašreizējo 8 miljardu vietā.
Rietumu militārie vadītāji un politiķi vairākkārt ir paziņojuši, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var pāraugt lielā karā. 17. jūlijā šo tēmu aktualizēja Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņaprāt, ja Ukrainai ļaus zaudēt, tad potenciālais karš starp Krieviju un Rietumiem “būs ārkārtīgi tuvs”.
“Ja Krievijas imperiālisms netiks atvairīts un Putina nežēlīgais asmens netiks notrulināts, tad šis rijīgais briesmonis uzbruks arvien tālāk,” uzsvēra Duda. Uz jautājumu, cik daudz laika ir Polijai un NATO, prezidents atbildēja, ka šeit nav jāskaita dienas, bet jārīkojas.
Putins vairākkārt noliedzis, ka gatavo Krieviju karam ar Rietumiem, norādot, ka viņam “nav iemesla, nav intereses” cīnīties ar NATO.
