Putinam ir izdevies radīt stabilitātes ilūziju mājās, kur politiskā dzīve ir ierobežota līdz minimumam un valsts tolerē pilsoņus, kamēr vien viņi nesūdzas, raksta Foreign Affairs. Taču aiz šī ārējā miera slēpjas stingrs kurss, kura mērķis ir atjaunot Krievijas bijušo varenību – galvenokārt ar kara ar Ukrainu palīdzību.
Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā Putins ir pastāvīgi projicējis varu ārzemēs, neietekmējot vairuma krievu ikdienas dzīvi. Taču pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā ir atklājis šī modeļa robežas. Karš ir ieildzis, Maskava zaudē ietekmi pasaulē, un Rietumi turpina atbalstīt Kijevu. Krievija arvien vairāk ir atkarīga no Ķīnas, ekonomika stagnē, inflācija pieaug, un Kremlis atzīst recesijas draudus.
Neskatoties uz to, Putins neizrāda nekādas atkāpšanās pazīmes. Viņš turpina palielināt militāros izdevumus un ieroču ražošanu. Iekšzemē varas iestādes uztur kaut kādu normalitāti, piedāvājot militārus pabalstus un izvairoties no masveida represijām. Taču, ja karš turpinās patērēt resursus un graut iedzīvotāju lojalitāti, Putins var pamest savu iekšējo “līdzsvaru”.
Tas draud pārveidot pašreizējo režīmu par atklātu diktatūru: ar stingru mobilizāciju, totālu propagandu un pastiprinātu spiedienu uz disidentiem. Putinam zaudējums Ukrainā ir neiedomājams. Uzvaras ilūzijas vārdā viņš ir gatavs iznīcināt pat relatīvo mieru, ko tik ilgi ir veidojis valsts iekšienē.
