PMK “Wagner” pārstāvji uzsāka jaunu kampaņu ieslodzīto vervēšanai Krievijas cietumos. Kā atzīmē ”Mediazona”, jauns mēģinājums papildināt algotņu rindas Jevgeņija Prigožina armijai ir grūtāks nekā vasaras vervēšana: šoreiz notiesātie ir mazāk gatavi cīnīties.
Kolonijā, no kurienes vasarā un rudenī jau aizvesti ieslodzītie, ierodas ”Vāgnera” vervētāji. Tajā pašā laikā PMK dibinātājs Jevgēņijs Prigožins notiesātos vairs neaģitē personīgi, bet sūta savus padotos.
“Pirmo reizi viņi ieradās oktobra sākumā un savervētie aizbrauca 23. oktobrī, vairāk nekā 300 cilvēku. Otro reizi viņi ieradās decembra beigās, un 6. janvārī arī devās prom, bet tad aizbrauca apmēram 20 cilvēki,” sacīja ieslodzītais no Urāliem.
Attieksme pret izredzēm doties karot mainījusies arī pašu notiesāto vidū. Sākotnēji viņi bija gatavi doties uz fronti apmaiņā pret apžēlošanu, taču ziņas un sarunas ar savervētajiem viņiem samazināja cerības no iespējas atgriezties dzīviem. Pēc ”Mediazona” sarunu biedra teiktā, līdzšinējās vāgneriešu pārliecināšanas metodes uz ieslodzītajiem pārstāj darboties.
“Nav psihologs, viņš nespēja pūli iekarsēt. Un, kad viņš sāka stāstīt, ka tagad jūsu cilvēki tiek atbrīvoti un viņiem ir nepieciešami aizvietotāji, viņš sāka diskusiju ar ieslodzītajiem. Un viens konkrētais, kā saka cietumā, viņam iesita acīs, uzdeva jautājumu: “Cik procenti no mūsu aizbraukušajiem izdzīvoja?”. Pēc tam viņš sāka stostīties, neko nevarēja atbildēt un kopumā beidza savu runu,” viņš teica par PMK pārstāvja vizīti.
Mainījusies arī vervētāju attieksme pret notiesātajiem. Tagad viņi paši lūdz neparakstīties frontei ārvalstu pilsoņus, jo pēc tam viņus var vajāt savās dzimtajās zemēs. “Tas ir, viņi agrāk solīja Krievijas pasi, tagad par kaut ko tādu vairs nerunāja,” piebilda ”Mediazona” avots. Sarunās ar ieslodztajiem tiek doti mājieni arī “par veseriem” – pēc video publicēšanas ar algotņa nāvessodu PMC, par viņiem runā atklāti.
Mēģinot atgūt pārliecību, ar Prigožinu saistītie mediji sākuši runāt par ieslodzītajiem, kuri pēc sešu mēnešu kara veiksmīgi atgriezās brīvībā, un publicē ar viņiem intervijas. Tajā pašā laikā, atzīmē laikraksts, joprojām nav skaidrs, vai bijušie algotņi patiešām ir brīvi un var dzīvot kā parasti cilvēki.
