Tieši Vīne ir šniceles kā kulinārijas jēdziena dzimtene un mūsdienās tās paveidu ir tik daudz , ka strīdi vairs nenotiek par pašu šniceles definīciju , bet vairāk par tās atvasinājumiem , jo tradiconālas receptes ir gan Berlīnes šnicelei , gan Parīzes šnicelei un daudzām citām ar ģeogrāfisku vai vēsturisku vārdu papildinājumu , bet restorānu īpašnieki noteikti pieminēs arī gaļas veidu , no kā viņu gatavotā šnicele ir gatavota. Bieži atšķirsies arī taukvielas ,kurās to ceps. Piemēram , šoreiz piedāvājam recepti Vīnes šnicelei nevis no tradicionālās liellopu , bet gan cūkgaļas , tāpēc pilnīgi precīzs receptes nosaukums ir Vīnes šnicele no cūkgaļas.
Cepsim divas Vīnes šniceles , katrai izmantosim aptuveni 200 gramus cūkgaļas karbonādes gabalu , attīrām to no liekajiem taukiem , plēvēm un dzīslām , ja tādas ir , sagriežam to vidū tā , lai atveroties izveidotos kas līdzīgs tauriņa siluetam un izklapējam no abām pusēm lielā , vienāda biezuma un ne pārāk plānā gabalā.
Trauciņā sakuļam 2 olas ar nedaudz ūdens , sāli un pipariem. Līdzās noliekam trauciņus ar miltiem un rīvmaizi . Katru gaļas gabalu vispirms apviļājam miltos , pēc tam izmērcējam traukā ar sakultajām olām , bet noslēgumā apviļājam traukā ar rīvmaizi. Šeit ir jāpiebilst , ka gadījumos , kad gaļa ir biezi izklapēta , to var apviļāt rīvmaizē dubulti jeb , pēc pirmās apviļāšanas , iemērkt olu maisījumā vēlreiz un atkal apviļāt rīvmaizē. Šoreiz pietiks ar vienu reizi , jo gaļa ir plāna un pārāk daudz rīvmaizes pārklās gaļas garšu.
Pannu liekam uz maksimālās uguns , ielejam pietiekoši daudz eļļas , lai gaļa tajā arī nedaudz ” peldētu ” un , kad eļļa ir maksimāli uzkarsusi , liekam pannā sagatavotos gaļas gabalus . Cepam no abām pusēm , noņemot no pannas nosusinām liekos taukus uz papīra dvieļa un pasniedzot neaizmirstam tradicionālo piedevu , citrona šķēlīti.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
