Agrāk viņus sauca par vecpuišiem un vecmeitām. Mūsdienās šo terminu ir aizstājis vārds vientuļnieks, bet vārds vecs savu nozīmi ir zaudējis.
Neatkarīgi no vecuma mūsdienu vientuļniekam ir tiesības vienmēr justies jaunam, daudz strādāt, tikties ar draugiem, mācīties un ceļot.
Viens un viena
Kategorijā – vientuļnieki – tiek ieskaitīti cilvēki, kuri negrasās piedāvāt savu roku un sirdi, kā arī negrasās pieņemt šādu piedāvājumu. Eiropā viņu skaits strauji pieaug, sākot jau ar studentiem, kuri pat negrasās dzīvot ar kādu kopā, un tiem, kuriem jau piecdesmit – jau ir šķīrušies vai arī nekad nav precējušies. Viņi var satikties, taču ģimenes veidošana viņu plānos neietilpst. Ja studenti ar laiku vēl maina savu nostāju, tad pieaugušiem vientuļniekiem jau ir izveidojušies noteikti ieradumi, un pat cilvēku, kurš viņiem ļoti patīk, vienalga uztver kā svešinieku, kura dēļ būtu jāmaina savs dzīvesveids.
Eiropā un Amerikā šo situāciju veiksmīgi izmanto uzņēmēji, un jau pat tiek piedāvātas speciālas mājas cilvēkiem, kuri savu dzīvi plāno nodzīvot vieni, bez laulātajiem, bez bērniem, arī lielveikalos pārdod pusfabrikātus vienai porcijai – viss virzās uz to, ka ģimene, kura sastāv no viena cilvēka, tiek oficiāla atzīta kā pilnvērtīga un spējīga pastāvēt.
Arī Latvijā šī tendence ir ļoti izplatīta, sevišķi lielpilsētās, kur cilvēkam ir vairāk iespēju izpausties, kā arī pašam nodrošināt savu finansiālo stabilitāti.
Piederēt sev
Lai arī no malas vientuļnieku dzīves veids izskatās ļoti ērts, tomēr bieži viņiem nākas attaisnoties vecāku un apkārtējo cilvēku priekšā, kuri nespēj saprast, ka vientulība ir apzināta izvēle. Tādi stereotipi kā – vīrietim ir jāturpina dzimta, sieviete bez vīra un bērniem ir nepilnvērtīga – piespiež radiniekiem nemitīgi piemeklēt šiem vientuļniekiem kandidātus vīra vai sievas lomai. Teiciens – vecumdienās nebūs, kas pat ūdens glāzi pienes, uz vientuļniekiem, kas dzīvo attīstītās valstīs, vairs nedarbojas, viņi ir pārliecināti par sevi – uzkrāti naudas līdzekļi, veselības apdrošināšana un vecumdienās lielisks pansionāts. Latvijā gan ar to šobrīd nevar rēķināties, taču daudzi vientuļnieki ir pārliecināti, ka uz laiku, kad viņi novecos arī pie mums tādas iespējas parādīsies. Daudzas sievietes – vientuļnieces par tādām vienkārši ir kļuvušas apstākļu spiestas – lielpilsētās pēc 30 gadu vecuma. Turklāt no viņām otrreiz apprecas tikai 30%. Daudzas sievietes, kuras neņem vērā apkārtējo spiedienu, kas paredz atrast un noturēt vīru, vienkārši atsakās no domas par laulību, visus spēkus veltot karjerai, bērniem un attiecībām, apzinoties, ka seksa partneri atrast ir vieglāk nekā vīru.
Plusi un mīnusi
Šobrīd vēl nav nekādu aptauju par cilvēkiem, kuri savu mūžu ir apzināti nodzīvojuši vieni. Domājams, pēc pāris gadiem zinātnieki noskaidros, vai vientuļnieki nenožēlo savu izvēli, ka ir visu mūžu pavadījuši vientulībā. Taču ir pieejami pāris fakti un skaitļi, kuri liecina par labu vientuļniekiem. Darba devējs labprātāk izvēlētos cilvēku, kurš varēs strādāt virsstundas un doties komandējumos. Vientuļniekiem ir vairāk laika un iespēju realizēties. Pārsteidzoši, bet vientuļnieki ar seksu nodarbojas krietni biežāk nekā precētie cilvēki. Arī sievietes, kuras ir izlēmušas šķirties un vīrieši, kuri nekad nav precējušies ir krietni laimīgāki un kopumā ar dzīvi apmierinātāki. Taču vientuļnieki biežāk izdara pašnāvības un domā par dzīves bezjēdzību, vairāk slimo un ātrāk nomirst.
Mūsdienās izvēle – būt vai nebūt – attiecas uz ģimeni, taču par katru izvēli ir jānes atbildība. Vientulība jaungada naktī vai katru dienu ēst gatavošana un drēbju mazgāšana, īslaicīga atteikšanās no karjeras vai samierināšanās, ka nekad nedzirdēsi vārdus – mammu, es tevi ļoti mīlu! Katrai pašai jāizvēlas, kas tieši tavā dzīvē ir prioritātes.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
