Taisnība uzņēmumu psihologiem un personāldaļu vadītājiem, ka ir tikai viens dzinējs, kas godājamo darba ņēmēju dzen strādāt ilgi un nežēlīgi, padarīt arvien vairāk. Tā ir sieva (labi, ja ir arī bērni).
Vecpuiši rada aizdomas par nepastāvību
Ja vecpuisis, vismaz teorētiski, jebkurā brīdī var pateikt šefam, ko domā, un lepni aiziet no darba, jo ir atbildīgs tikai pats par sevi, tad precētam vīrietim jādomā par mazajiem, ģimenes mājas hipotēku, uz nomaksu paņemto mašīnu, ģimenes atvaļinājumu un ikdienas pirkumiem. Viņš sakodīs zobus, norīs dusmas un niknumu un tēlos brašuli. Tā arī tiek taisītas karjeras.
Vecpuiši, kas katru rītu birojā ierodas no citas puses, darba devējā rada pamatotas aizdomas, jo šāda neiegrožota dzīve liecina par nepastāvību un, galvenais, par spēku izšķiešanu ārpus darba. Nav nemaz tik daudz lietu, kas cilvēku varētu sagraut un uz ilgu laiku izsist no ierindas. Nedziedināmas slimības, neveiksmes darbā, nabadzība un dzīvību apdraudoša politiska vajāšana ir ārēji faktori, un ar tiem var cīnīties.
Viena no lielākajām mīklām ir tas, ka vīrieši sievietes gultā pilnīgi zaudē sajēgu, lai gan tas var maksāt galvu (īpašumu, amatu). Gadās arī, ka ripo citas galvas, – ja „prātu zaudējušais” ir varens un bagāts, kam dotas tiesības lemt par citu cilvēku likteņiem, karjeras kāpumu un kritienu.
Vīrieši kļūst vāji izveicīgas sievietes gultā
Cik daudzas karjeras ir sākušās, cik daudzas tikušas izpostītas tikai tādēļ, ka šī varasvīra sieva vai mīļākā īstajā brīdī (jā, tieši tajā) ir ieteikusi vai nopēlusi kādu kandidatūru. Jānis Kristītājs zaudēja galvu tāpēc, ka Salome pieprasīja, lai ķēniņš Hērods to viņai pasniedz uz sudraba paplātes. Tādas lietas notiek arī mūsdienās, vēl vairāk, lai gan vairs nav tik asiņainas. Tālajā Turcijā valsts prezidenta kundze izvēlas vai nomaina ministrus, kā viņai tīk, jo prot izmantot savu ietekmi. Šos gadījumus sauc par „vājuma brīžiem”, jo vīrietis nekad un nekur nav tik ietekmējams un vājš kā izveicīgas sievietes gultā.
Lai gan viss, ko vīrieši dara, būtībā tiek darīts sieviešu dēļ, patiesībā viņu rīcība nav pareiza, jo viņi apmierina tikai sieviešu prasības pēc drošības, bet ne sievietes dvēseli un (bieži vien) seksuālās vajadzības.
Visas vēlētos būt kopā ar Kazanovu?
Nav zināma neviena sieviete, kas pēc Kazanovas aiziešanas būtu viņu naidīgi vajājusi, to nedarīja arī tās, kurām viņš bija ne tikai mīļš, bet pat „ļoti dārgs”. Visas ir paturējušas viņu maigā un pateicības pilnā piemiņā. Viņš tās netika krāpis, viņš neko no viņām netika ņēmis (kas gan ir nauda?), viņš tām kaut ko uzdāvināja. Kaut ko tādu, ko viņas nebija saņēmušas ne no viena cita – seksuālus priekus, maigumu, sapratni – bez apgrūtinošiem zvērestiem par mūžīgu mīlestību, bet galvenais – bez vīriešu parastajām pretenzijām uz sievieti kā īpašumu. Tā bija bauda bez žēlastības.
Sievietes gribētu mīlēt tad, kad to vēlas (un viņas to vēlas vienmēr), taču šī vēlme vispirms ir jāatmodina. Cik viegli tas būtu izdarāms, ja visi vīrieši būtu Kazanovas. Partnerattiecībās valdītu pavisam citāda mīlestība, ja vīrieši būtu ar mieru dzīvot saskaņā ar sievišķīgajiem maiguma un baudas likumiem, nomainot ar tiem savus nogurdinošos un garlaicīgos uz panākumiem virzītos „caurkritušos” vīru likumus.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
