Ja māte, ejot uz darbu, bērnu atstāj vecmāmiņas un vectētiņa uzraudzībā, tad viņai jāzina, ka skolā viņas lolojums mācīsies sliktāk par bērniem, kuri ir gājuši bērnu dārzā vai par kuriem rūpējušies aukle. Tādi secinājumi ir radušies vienā no nesenajiem pētījumiem . Pētījums saucas „Strādājošās māmiņas: kā mātes darbs ietekmē bērnu attīstību viņa dzīves pirmajos gados?”
Pētījuma rezultāti atver jaunu lapaspusi debatēm par strādājošo māmiņu ietekmi uz viņas jaundzimušo bērnu, kā arī liek no cita punkta palūkoties uz bērnudārzu un auklīšu nozīmīgumu. Pēdējo 20 gadu laikā to māmiņu skaits, kas nolemj pēc dzemdībām doties atpakaļ uz darbu, neapšaubāmi palielinās.
Pētnieki no Lielbritānijas Universitātes izpētījuši 12 tūkstošus bērnus, kuri dzimuši Eivonas rajonā 2000-šajos gados, no to dzimšanas brīža līdz 8 gadu vecumam. Pamatā tika pētīta viņu mātes aizņemtība, bērnu attīstība tika vērtēta pēc diviem faktoriem: lasīt prasme un prāta asums, t.i. – rēķināšana. Pēc pēdējiem pētījumiem vidusmēra māte ir sieviete vecumā no 25-35 gadiem, kurai kā minimums ir vidusskolas izglītība un kurai ir partneris.
Sev par brīnumu pētnieki atklājuši, ka izšķiroša nozīme ir tam, kādu aprūpes veidu savam bērnam izvēlas strādājoša māte – atstāt bērnu vecvecāku vai citu radinieku aprūpē, vai arī bērnu nogādāt bērnudārzā. „Tie bērni, par kuriem ir rūpējušies vecvecāki, radinieki vai kaimiņi, ir saskārušies ar negatīvām sekām,” uzsver viena no pētniecēm. „Savukārt tie bērni, kuri ir gājuši bērnudārzā vai pavadījuši laiku kopā ar auklīti, ir pasargāti no negatīvām sekām viņu turpmākajā dzīvē.”
Interesanti – ja māte ir aizņemta darbā tikai daļēji un bērna audzināšanā palīgā ņem vecmāmiņu vai kādu citu tuvu cilvēku uz ierobežotu laiku, bērns attīstās pilnīgi normāli. Un vēl kas – pats faktors, ka māte dodas uz darbu nav nekas slikts, un tas kaitē bērnam tikai tad, ja viņš vēl nav sasniedzis 18 mēnešu vecumu. Iemesli, kāpēc vecvecāku, radinieku vai kaimiņu ietekme uz bērna attīstību atstāj sliktu iespaidu ir tikai daži: iespējams, ka šie cilvēki nav īpaši ieinteresēti par to, ka viņiem jāvāc bērns, tāpēc arī ātri zūd interese par viņu; viņi nezina, kā pareizi apieties ar bērniem; vecvecāki iespējams jūtas iedzīti stūrī, piespiedu kārtā rūpējoties par mazbērnu, pašu bērnu un iespējams vēl arī saviem sirmajiem vecākiem. Vienīgā izeja, ja jādodas uz darbu ir kombinēt divus variantus – bērnudārzs un aukle (vai radinieki, draugi). Pētnieki secinājuši, ka samērā maz māmiņu izmanto auklīšu pakalpojumus – visas apgalvo, ka tas ir pārāk dārgi.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
