Kad gaisa temperatūra svārstās ap nulle grādiem, lielākoties naktīs un no rītiem, piesalstot uz ceļiem esošajam mitrumam, uz brauktuves un ietvēm var veidoties grūti saskatāma ledus kārta jeb melnais ledus. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze liecina, ka rudens un ziemas sezonā slideni ceļi ir viens no galvenajiem atlīdzību cēloņiem – no pērnā gada novembra līdz šī gada februārim BALTA atlīdzībās par negadījumiem slidenu ceļu dēļ izmaksājusi vairāk nekā 0,9 miljonus eiro.
“Melnais ledus ir bīstamāks par pirmo sniegu, jo ir grūti pamanāms un nereti kļūst par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem. Reizēm mānīgi var šķist, ka ceļš ir slapjš, bet patiesībā to klāj plāna ledus kārtiņa. Mūsu pieredzē ir vairāki gadījumi, kad melnā ledus dēļ automašīnas cietušas tik smagās avārijās, ka tās vairs nav atjaunojamas. Lai pasargātu sevi, ikdienā jāievēro piesardzība, kā arī laikus jāparūpējas par sava transportlīdzekļa sagatavošanu ziemas sezonai,” uzsver Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.
Saskaņā ar BALTA statistiku no pērnā gada novembra līdz šī gada februārim automašīnas slīdēšanas dēļ 42% gadījumu notikusi sadursme ar kokiem, stabiem, sētām, ceļa norobežojumā u.c. objektiem. Vislielākās izmaksas radušās autovadītājiem, kuru vadītais spēkrats pēc saslīdēšanas apgāzies – vidēji par vienu šādu gadījumu atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 6000 eiro.
Trīspadsmitkārtējais auto rallija čempions Ivars Caune skaidro: “Apmācot autovadītājus braukšanai ekstrēmās situācijās, no savas pieredzes varu teikt, ka lielākoties problēmas rodas, kad cilvēki neprot pareizi stūrēt – roku kustības ir saraustītas un diezgan haotiskas. Melnajam ledum var pārbraukt pāri pat to tā arī nemanot. Bieži pēc avārijām cilvēki stāsta: “Kaut kas pēkšņi notika, un es atrados grāvī.” Šis pēkšņi bija brīdis, kad pagriezti mašīnas riteņi no ledus uzbrauca uz asfalta. Lai izvairītos no avārijas, mašīnai jābrauc taisni, nedrīkst strauji bremzēt un asi stūri griezt,” komentē Caune, norādot, ka lietainos laikapstākļos vēl lielāku bīstamību rada peļķes, kuru dēļ sākas akvaplanēšana un pilnībā zūd kontrole pār spēkratu.
Lai laikus parūpētos par savu drošību un sagatavotu spēkratu laikapstākļu maiņai, BALTA un Ivars Caune aicina:
laikus nomainīt vējstikla tīrītāju slotiņas un uzpildīt logu mazgāšanas šķidrumu;
regulāri rūpēties, lai automašīnas lukturi būtu tīri un nodrošinātu apgaismojumu uz ceļa, tāpat arī pārbaudīt lukturu apskalošanas/tīrīšanas sistēmas, ja tādas ir;
transportlīdzeklis jāaprīko ar laikapstākļiem atbilstošām riepām, laikus veicot vasaras sezonas riepu nomaiņu;
būt gatavībā dažādām bīstamības situācijām. Pielāgojoties laikapstākļiem un ceļa segumam, izvēlēties piemērotāko ātrumu atbilstoši savām braukšanas prasmēm un automašīnas iespējām;
īpaši piesardzība jāievēro tiltu, ūdenstilpju un mežu tuvumā – šīs ir paaugstināta apledošanas riska vietas;
ja ir aizdomas, ka ceļš varētu būt apledojis, jābrauc vienmērīgi, izvairoties no asām kustībām pagriezienos, ātrumu palielinot un samazinot pakāpeniski, kā arī ievērojot drošu distanci ar citiem transportlīdzekļiem;
kad transportlīdzeklis sāk slīdēt, stūre jāpagriež slīdēšanai pretējā virzienā;
drošas braukšanas tehnikas apgūšanai ieteicams doties uz šim nolūkam speciāli paredzētiem laukumiem braukšanas instruktoru uzraudzībā.
BALTA vērš uzmanību, ka slideno ceļu un ietvju dēļ cieš ne tikai autovadītāji – uzmanīgiem jābūt arī gājējiem. Paslīdot uz slideniem ceļiem, visbiežāk – 44% gadījumu – tiek pieteiktas atlīdzības par dažāda veida lūzumiem. Tāpat reģistrēti arī dažādi sasitumi, sastiepumi un plīsumi, kas nereti pat gūti māju pagalmos.
