Ukraina ir paplašinājusi savu ASV ieroču pieprasījumu, iekļaujot tajā kasešu munīciju. Īpaši no gaisa palaižamās bumbas MK-20, kuras Ukrainas bruņotie spēki vēlas izmantot nomešanai no droniem.
Par to ziņo Reuters, atsaucoties uz ASV likumdevējiem Džeisonu Krovu un Ādamu Smitu, ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļiem.
Kijuva mudināja Kongresa locekļus izdarīt spiedienu uz Balto namu, lai tas apstiprinātu ieroču piegādi. Taču nav pārliecības, ka Baidena administrācija tam piekritīs. Kasešu munīcija ir aizliegta vairāk nekā 120 valstīs.
Pēc Smita un Krova teiktā, Ukraina vēlas panākt, lai kasešu bumba MK-20 nomestu sprāgstvielas no bezpilota lidaparātiem uz ieņemtajām pozīcijām. Tas ir papildus 155 mm kasešu lādiņiem, par kuriem Ukraina jau ir jautājusi.
MK-20 parasti tiek izmesti no lidmašīnām. Bumbas atveras lidojuma vidū, izlaižot vairāk nekā 240 šautriņām līdzīgu munīciju. Submunīcija tiek izkliedēta 2700 kvadrātmetru platībā un no trieciena eksplodē.
Kijiva izskata arī, ka DPICM kasešu artilērijas lādiņi ir veids, kā apturēt Krievijas “cilvēka viļņa” taktiku tās vairākus mēnešus ilgajā mēģinājuma sagūstīt Bahmutu. Katrs DPICM šāviņš izkliedē 88 apakšmunīcijas vienību.
Ukrainas armija uzskata, ka šai munīcijai “ir labākas bruņu caurduršanas spējas” nekā ieročiem, ko tie nomet no bezpilota lidaparātiem, sacīja Smits.
ASV pārtrauca ražot MK-20 bumbas tālajā 2016. gadā pēc tam, kad ASV pārtrauca tās pārdot Saūda Arābijai, taču ASV militārajā arsenālā to ir vairāk nekā 1 miljons.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina ir lūgusi un lielākoties saņēmusi ieročus, kurus ASV sākotnēji atteicās piegādāt, tostarp HIMARS raķešu palaišanas iekārtas, pretgaisa aizsardzības baterijas Patriot un tankus Abrams, norāda izdevums.
Tomēr kasešu munīcija – tas ir pārāk daudz Baidena administrācijai un dažiem Kongresa locekļiem. Pretinieki apgalvo, ka tad, kad bumbas tiek atbrīvotas, tās var sakropļot un nogalināt civiliedzīvotājus, kā arī tām ir augsts atteices līmenis.
Kasešu munīcija ir aizliegta saskaņā ar 2008. gada starptautisko līgumu, jo tā var nesamērīgi ietekmēt civiliedzīvotājus. Līgumu ir apstiprinājušas 123 valstis, tostarp lielākā daļa NATO dalībvalstu. ASV, Krievija un Ukraina atteicās tam pievienoties.
“Aizliegtu ieroču došana ukraiņiem grautu viņu morālo autoritāti. Putins to izmantotu,” sacīja bijušais kongresmenis Toms Malinovskis.
2009. gada likums aizliedz ASV kasešu munīcijas eksportu ar bumbas iznīcināšanas koeficientu, kas pārsniedz 1 procentu. Publikācija neizslēdz, ka Džo Baidens var atcelt šo aizliegumu. Pēc ekspertu domām, DCIPM nodrošināšana samazinās citu veidu 155 mm munīcijas trūkumu, ko Vašingtona piegādā Kijivai milzīgos daudzumos.
