USV (Unmanned Surface Vessel) jeb virsūdens bezpilota lidaparāti varētu ļaut Ukrainas spēkiem pilnībā bloķēt Krimu un atstāt Krievijas karaspēku bez ekipējuma un pārtikas. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada RAND pētniecības centra vecākais pētnieks, bijušais ASV vēstnieks Kazahstānā un Gruzijā Viljams Kortnijs un RAND pētniecības centra vecākais inženieris Skots Savics
“Krima ir mūsu zeme,” janvārī sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot Ukrainas apņēmību atcelt Krievijas nelegālo pussalas pārņemšanu. Pagaidām Ukrainai var pietrūkt militāro spēju, lai atkarotu Krimu, taču Kijiva var sasniegt dažus no saviem galvenajiem mērķiem, to bloķējot. Jaunās tehnoloģijas var atvieglot šo uzdevumu.
Krima juridiski ir Ukrainas daļa, neskatoties uz to, ka kopš 2014. gada tā ir Krievijas kontrolē. Krievija pussalu izmanto kā nozīmīgu bāzi Krievijas karaspēka loģistikas atbalstam Ukrainas okupētajās teritorijās, kā arī gaisa un jūras operācijām.
Ar militāriem līdzekļiem Krimu atgūt ir grūti. Pussalu ar pārējo Ukrainu savieno tikai šaurs šaurums. Krievijas karaspēks Krimā var to nostiprināt, un Ukrainai trūkst jūras desanta uzbrukuma spēju. Turklāt daži Ukrainas atbalstītāji baidās, ka Krievija varētu atriebties ar kodoltriecienu Ukrainas uzbrukumam Krimai. Bailes no kodolieroču eskalācijas var būt viens no iemesliem, kāpēc ASV līdz šim ir atteikušās piegādāt armijas taktisko raķešu sistēmas (ATACMS), kas ir lielāka darbības rādiusa raķešu artilērija, kas varētu ļaut Ukrainai dot triecienus militārajiem mērķiem Krimā.
Tomēr Ukrainai nav nepieciešams izraidīt okupācijas karaspēku no Krimas, lai padarītu to nepiemērotu Krievijas vajadzībām. Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess apgalvo, ka līdz vasaras beigām Ukrainas spēki varētu “padarīt Krimu nepiemērotu Krievijas karaspēkam”.
Ukraina var izmantot USV virszemes dronus uzbrukumos Krievijas karakuģiem, kas atrodas Sevastopolē. Koncepcija ir vienkārša: ar kameru aprīkoti USV, kas piekrauti ar sprāgstvielām, virzās uz mērķiem. Šī jaunā tehnoloģija varētu nogremdēt karakuģus un iznīcināt jūras infrastruktūru.
USV ir labi piemēroti tīkla spietu uzbrukumiem un ir salīdzinoši lēti. Tos var uzlabot, padarīt neuzkrītošākus un grūti pamanāmus. Tajā pašā laikā liela mēroga uzbrukumi, izmantojot vairākus USV, var radīt milzīgus bojājumus. Karakuģa nogrimšana šaurā kanālā var radīt šķēršļus, kuru pārvarēšanai nepieciešamas nedēļas vai pat vairāk, ja tie ir pakļauti apšaudei.
Ģeogrāfija, kas apgrūtina iebrukumu Krimā, vienlaikus atvieglo tās aplenkumu. Visām Krievijas sauszemes kustībām ir jāiet cauri vienam no diviem šauriem koridoriem. Pirmais ir saistīts ar apgabalu šķērsošanu, kas atrodas salīdzinoši tuvu frontei un ko apdzīvo naidīgi iedzīvotāji un diversanti. Cits sauszemes ceļš ved cauri Krimas tiltam, kuru Ukrainas spēki oktobrī sabojāja kā “dzimšanas dienas dāvanu” Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Tilti ir izturīgi un grūti iznīcināmi, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Krievijas apgalvojums, ka bojājumus nodarījis kravas automašīnas bumba, var būt neticami.
Drīzāk uzbrukums varēja būt veikts tikai ar USV. Tas var pārvadāt vairāk sprāgstvielu nekā kravas automašīna un ar savu neaizsargāto apakšpusi ietriekties tiltā. Dronu spiets, iespējams, papildināts ar gaisa uzbrukumiem, lai novērstu aizsardzības uzmanību, varētu iznīcināt tiltu uz nenoteiktu laiku.
Jūras kuģniecība var kļūt sprādzienbīstamo USV mērķi, jo USV un mīnu izmaksas ir nelielas, salīdzinot ar to iespējamo efektu.
Krievija turpinās apgādāt Krimu pa gaisu, bet lidmašīnas var piegādāt tikai daļu no tā, ko spēj piegādāt sauszemes transportlīdzekļi vai kuģi. Paļaujoties uz liela attāluma uguni, Ukraina varētu arī vājināt gaisa plūsmu, apšaudot skrejceļus un degvielas iekārtas pussalā. Lai gan tos var salabot, tas prasa laiku un resursus.
Rezultātā USV var ļaut Ukrainas spēkiem pilnībā bloķēt Krimu.
