“Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,“ atzīst Maksims Jaroševskis, “Transact Pro” valdes loceklis.
Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, – apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati. Piemēram, karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215.2 milj., bet to apjoms – 4.2 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12.7%, bet apjoms – par 11.1%.
“Amerikā kopzīmola kartes ir ieviestas jau sen un, neskatoties uz to, ka sākotnēji tām paredzēja īslaicīgu mūžu, tās spējušas saglabāt savu popularitāti arī šodien. Eiropā situācija ir nedaudz citāda, jo šeit kopzīmola kartes vēl tikai nostiprina savas pozīcijas. Eiropā visbiežāk kopzīmola kartes izmanto aviosabiedrības, bankas, veikalu tīkli un mobilie operatori, piedāvājot klientu kartes, kurās iekļautas dažādas bonusu sistēmas. Jāteic, ka šodien gandrīz jebkuram uzņēmumam, kurš ir gatavs ieguldīt klientu lojalitātes veicināšanas programmas izveidē un aktīvi piedalīties tās virzīšanā tirgū, ir iespēja izveidot savu kopzīmola Visa vai MasterCard maksājuma karti, tādejādi klientiem papildus piedāvājot arī finanšu pakalpojumus,” M. Jaroševskis.
M. Jaroševskis stāsta, ka šobrīd arī mikrokreditēšanas uzņēmumi, kuri vēlas piedāvāt saviem klientiem kredītlīnijas vai iespēju ilgstoši vai vairākkārtīgi izmantot kredīta summu, uzskata kopzīmola kartes par vienu no iespējām šo ieceri īstenot.
Eiropā kartes zīmols kā apliecinājums, ASV – funkcionalitāte
Dažādos pasaules reģionos kopzīmola kartes uztver dažādi. Ja Eiropā kartes zīmolu uzskata par sava veida apliecinājumu personas statusam, tad, piemēram, ASV patērētāji reti pievērš uzmanību tam, ar kuru karti viņi norēķinās kādā veikalā, lielāku nozīmi piešķirot kartes funkcionalitātei – lai tā būtu maksimāli plaši izmantojama, taču karšu izdevējiem tā ir lieliska iespēja konkurencei, lai piesaistītu klienta uzmanību un panāktu, ka klients biežāk lieto tieši viņu izdoto karti.
Maksims Jaroševskis: “Latvijā ir cita situācija, jo šeit vidējam patērētājam parasti ir viena bankas emitēta debetkarte, kas piesaistīta algas kontam šajā pašā bankā un kas tad arī tiek izmantota bezskaidras naudas maksājumiem, kur tas ir iespējams. Nelielai daļai ir arī otra karte – kredītkarte, turklāt bieži vien tā paša izdevēja. Jāpiebilst, ka 90% tirgus aizņem izdevēji – lielās universālās komercbankas, kas savā starpā konkurē ne tikai ar karšu produktiem, bet ar visu savu pakalpojumu klāstu. Savukārt kopzīmola kartes ir produkts, kas var palīdzēt tieši mazajiem izdevējiem izcelties citu, t.sk. “lielo” vidū un piesaistīt klientus.”
Ir zināmi daudzi piemēri, kad bankas sadarbojas ar viesnīcām, aviokompānijām un mazumtirgotājiem, lai piedāvātu klientiem bonusus par savu karšu izmantošanu. Bankām tas ir izdevīgi, bet ko iegūst otrs partneris?
“Kopzīmola karte ir labs veids, kā veicināt lojalitāti un padarīt kartes piedāvājumu pievilcīgāku visiem tās lietotājiem un iesaistītajām pusēm – karšu izdevējs iegūst klientu, kas norēķinās ar tā karti, tirgotājs nostiprina klientu lojalitāti un iegūst iespēju piesaistīt jaunus klientus, savukārt klients – iespēju izmantot labumus un ērtības, kas tiek piešķirtas tikai šo karšu lietotājiem. Kopzīmola karte tirgotājam dod iespēju izveidot nestandarta produktu, kas atbilst gan pasaules līmeņa Visa un MasterCard drošības standartiem, gan apvieno lietderīgo ar patīkamo – norēķinu karti ar iespēju pievienot dažāda veida lojalitāti veicinošus instrumentus, piemēram, atlaides, punktu krāšanu vai iespēju kaut ko laimēt. Viss, protams, atkarīgs no tā, kādā nozarē tirgotājs darbojas un kāda ir tā mērķauditorija, neaizmirstot likt lietā gan radošas idejas, gan arī dažādus inovatīvus risinājumus, “ Transact Pro” valdes loceklis Maksims Jaroševskis.
“Transact Pro” pārstāvis stāsta, ka Eiropas kopzīmola karšu projektu mērķauditorijas vidējais karšu lietotāju vecums ir no 28 līdz 45 gadiem ar tendenci pakāpeniski samazināties. Šo tendenci apstiprina arī Goldman Sacks pētījums, kurā norādīts, ka tie, kas dzimuši laika posmā no 1981.-2000. gadam un tagad sāk vai jau aktīvi veic ekonomisko darbību, ir tā paaudze, kas nākotnē būs atvērtāka dažādiem jauninājumiem finanšu nozarē. Šī paaudze tiek dēvēta par Millenium paaudzi un 14% šīs paaudzes pārstāvēto mazo uzņēmumu īpašnieki izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu. Pētījuma rezultāti parādīja, ka banku nozarei ir visaugstākais potenciālais risks ciest Millenium paaudzes izvēlēto finanšu pakalpojumu dēļ, jo nākotnes paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem finanšu risinājumiem.
M. Jaroševskis: “Šī ir tendence, kas var kalpot kā priekšrocība ar kopzīmola karšu palīdzību, veidojot innovatīvas lojalitātes programmas, kuras var pielāgot katra uzņēmuma un tā klientu vajadzībām.”
