Ievērojams skaits Krievijas diplomātu, kurus Eiropas valstis un ASV izraidīja Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu, varētu būt arī spiegi, tāpēc viņu izraidīšana no Eiropas valstīm radīs traucējumus Krievijas izlūkdienestu darbā Rietumvalstīs. Tā, atsaucoties uz ASV un Eiropas amatpersonām piektdien, 8. aprīlī, vēsta The Washington Post (Šeit).
Krievija ir atkarīga no šiem operatīvajiem darbiniekiem, lai savāktu izlūkdatus valstīs, kurās viņi apkalpo, raksta žurnālisti, tāpēc diplomātu izraidīšana var izjaukt lielu daļu Kremļa spiegu tīklu un novest pie krasa pret rietumvalstīm vērsto spiegošanas un dezinformācijas operāciju samazināšanās.
“Izlūkošanas karš ar Krieviju rit pilnā sparā. Tas izrādīsies liels šķērslis Krievijas izlūkdienestu operācijām Eiropā,” sacīja atvaļinātais CIP virsnieks Marks Polimeropuls, kurš pārraudzīja aģentūras slepenās operācijas Eiropā un Krievijā.
Savukārt amatpersonas izdevumam norādīja, ka šobrīd novērotā koordinētā masveida Krievijas diplomātu izraidīšana no Eiropas ir lielākā vēsturē. Žurnālisti lēš, ka pēdējo sešu nedēļu laikā Eiropas amatpersonas lūgušas gandrīz 400 Krievijas diplomātus atstāt savus amatus.
Kāds augsta ranga Eiropas diplomāts Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu nodēvēja par “nopietnu neveiksmi” Krievijas izlūkdienestu darbā Eiropā, kas, iespējams, notikusi neatgriezeniski, jo Kremlim būs grūti papildināt izlūkdienestu rindas.
“Pārcelšana un instruktāža prasīs laiku un kādu laiku var nenotikt vispār, ja vispār notiks. Pārkvalificēšanās, pārcelšana – tas viss tiek izjaukts,” sacīja avots.
Žurnālisti atgādināja, ka pēc fotogrāfiju publicēšanas, kas liecina par Krievijas karaspēka kara noziegumiem Bučā un citās Kijevas apgabala apdzīvotās vietās, lēmumu par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņēma Vācija, Francija, Lietuva, Dānija, Itālija, Slovēnija, Portugāle, Spānija un Zviedrija.
“Tas ir sāpīgi krieviem. Mēs esam slēguši viņu reģionālo izlūkošanas tīklu,” sacīja augsta ranga Baltijas diplomāts.
Savukārt Čehijas amatpersonas atzīmēja, ka pēc vairāku diplomātu izraidīšanas pērn samazinājies Krievijas ziņu kampaņu skaits, kas vērstas uz iekšpolitiku. Analītiķi sagaida līdzīgas norises arī citās valstīs.
Tomēr liela skaita Krievijas diplomātu izraidīšana rada risku, ka krīzes gadījumā Rietumiem būs maz sakaru kanālu ar Krieviju.
“Tā ir saprotama reakcija uz kara šausmām, taču tā var arī apgrūtināt diplomātiju, ja beidzot pienāks laiks diplomātijai… Šobrīd no Krievijas kopumā nāk daudz mazāk informācijas. Neatkarīgie mediji ir pilnībā slēgti. Krievijas valsts televīziju ir pat grūti atrast internetā. Tātad Rietumu diplomātisko acu un ausu zaudēšana tagad ir sāpīgāka nekā agrāk,” komentārā publikācijai sacīja Rand Corporation vecākais politologs Sems Čaraps.
