Lielbritānija pirms kara ar Krieviju uz Ukrainu nosūtīja 350 jūras kājniekus, sacīja ģenerālleitnants Roberts Magovans, kurš komandēja šo militāro atzaru no 2021.gada aprīļa līdz 2022.gada maijam, vēsta The Times.
Pēc Magovana teiktā, 45. bataljona jūras kājnieki uz Ukrainu tika pārvesti gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Krievija gatavo iebrukumu. Viņu uzdevums bija pavadīt Lielbritānijas vēstniecības darbiniekus, tostarp militārpersonas, kas palīdzēja evakuēt diplomātus uz Poliju.
Aprīlī pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Kijivas, kad Lielbritānija atjaunoja savu diplomātisko misiju, Lielbritānijas specvienības atgriezās Ukrainas galvaspilsētā, lai nodrošinātu vēstniecības drošību.
“Abos posmos desantnieki atbalstīja citas slepenās operācijas ārkārtīgi jutīgā vidē ar augstu politiskā un militārā riska līmeni,” sacīja Magovans.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka Ukrainā atrodas līdz 30 jūras kājniekiem, lai aizsargātu vēstniecības darbiniekus. Tomēr militāristi pirmo reizi atzina, ka karaļvalsts karaspēks piedalījies arī atsevišķās īpašās operācijās valsts teritorijā.
Ģenerālis sacīja, ka papildus tam britu kājnieki nodarbojās ar Ukrainas bruņoto spēku sagatavošanu. “Šovasar mēs aktīvi piedalījāmies simtiem Ukrainas karavīru apmācībā. Mēs arī plānojam apmācīt Ukrainas jūras kājniekus,” viņš teica.
Vārdā nenosaukts Lielbritānijas flotes pārstāvis izdevumam apstiprināja, ka jūras kājnieki patiešām nosūtīti uz Ukrainu, lai atbalstītu britu diplomātisko klātbūtni, taču uzsvēra, ka kaujas funkcijas viņi nepilda.
Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Lielbritānijas militārpersonas par līdzdalību oktobrī Sevastopolē notikušajos uzbrukumos Melnās jūras flotes kuģiem un gāzesvada Nord Stream spridzināšanā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija visu noliedza un nosauca šos apgalvojumus par “episku apmēru meliem”.
